Lai gan amatpersonas atzīst, ka dzīvā spēka zaudējumus ir ļoti grūti aplēst, tās norādījušas, ka smagās kaujas Bahmutā un Soledarā ir ievērojami palielinājušas jau tā lielos zaudējumus.
Taču lielie zaudējumu, visticamāk, neliks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam mainīt savus kara mērķus, uzskata Rietumu analītiķi.
Arī Ukrainas dzīvā spēka zaudējumus ir grūti noteikt, jo Kijiva nelabprāt atklāj šādu informāciju. Taču arī Ukrainas armija Bahmutā brīžiem zaudēja simtiem karavīru dienā.
ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs novembrī publiski izteicās, ka abām karojošajām pusēm ir vairāk nekā 100 000 kritušo un ievainoto. Vienlaikus ASV amatpersonas privātās sarunās sacīja, ka šie skaitļi ir tuvāki 120 000.
Pagājušajā mēnesī Millijs preses konferencē Vācijā sacīja, ka Krievijas zaudējumi, kas ietver arī algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekus, ir krietni pāri 100 000.
Pagājušajā mēnesī augsta ranga NATO un sabiedrotos valstu militārpersonu un amatpersonu sanāksmēs viena no amatpersonām kaujas Donbasā salīdzināja ar gaļas mašīnu.
Norvēģijas bruņoto spēku vadītājs Eiriks Kristofersens 22. janvārī televīzijā izteicās, ka Krievijai ir nogalināti vai ievainoti 180 000 karavīru, bet Ukrainai aptuveni 100 000 karavīru un 30 000 civiliedzīvotāju. Vēstulē "The New York Times" Kristofersens uzsvēra, ka šie skaitļi nav precīzi un patiesie zaudējumi var būt lielāki vai mazāki.
Augsta ranga ASV amatpersonas šonedēļ izteicās, ka Krievijas zaudējumi jau varētu būt tuvāki 200 000.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņo, ka līdz šim Krievija kā kritušos ir zaudējusi vairāk nekā 129 tūkstošus karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
