Taču bez riskantu lēmumu pieņemšanas nav nekādu cerību sasniegt viņa maksimālos (un nereālos) mērķus – pilnībā iekarot Ukrainu, atzīmē analītiķi.
Putina piesardzīgā pieeja liek domāt, ka, sākot 24. februāra iebrukumu Ukrainā, viņš ticējis Krievijas spējai panākt Kijivas kapitulāciju bez nozīmīgiem militāriem zaudējumiem, un attiecīgi uzskatījis to par ierobežota un pieņemama riska pasākumu, skaidro eksperti.
Par spīti tam Putins joprojām ir atturīgs dot rīkojumus par sarežģītām izmaiņām Krievijas armijā un sabiedrībā, kas būtu nepieciešamas, lai pabeigtu šo karu, raksta ISW.
"Putins ir konsekventi ignorējis, aizkavējis vai tikai daļēji īstenojis vairākus, domājams nepieciešamus, ar iebrukumu saistītus pragmatiskus lēmumus," teikts ziņojumā.
ISW arī uzskaita virkni piemēru, kas pēc ekspertu domām liecina par Putina neizlēmību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
