Svētdien, 5. februārī, Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hameneji apžēlojis vai atļāvis cietumsoda samazināšanu vairākiem desmitiem tūkstošu apcietināto, ieskaitot pret valdību vērsto protestu dalībniekiem, ziņo medijs "Al Jazeera".
Nacionālā medija paziņojumā minēts, ka apžēlošana neattiecas uz Irānā arestētajiem dubultpilsoņiem.
Apžēlošanu nesagaidīs arī "mofsed – e – filarz" jeb par rupjiem "morālās kārtības" noteikumu pārkāpumiem apsūdzētie, kuri piedalījās pret valdību vērstajos protestos, skaidro nacionālā ziņu aģentūra IRNA. Tāpat sods nemainīsies arī "spiegošanā ārvalstu labā" sodītajiem un personām saistītām ar grupām, kas naidīgi noskaņoti pret Islāma Republiku.
Hameneji apžēlošanas apstiprināja par godu 1979. gada revolūcijas gadadienai, skaidro medijs.
Kopumā aptuveni 20 000 cilvēku arestēti saistībā ar valstī notiekošajiem protestiem, vēsta cilvēktiesību aktīvistu izveidota ziņu aģentūra (HRANA). Vairāk nekā 500 cilvēku nogalināti represiju laikā, no tiem 70 bija bērni. Nāves sodi līdz šim ir izpildīti vismaz četriem cilvēkiem.
Kopš nāves sodu izpildes uzsākšanas protestētāju aktivitāte ir samazinājusies, vēsta medijs. Irānas cilvēktiesību grupa, kas atrodas Norvēģijā, skaidroja pagājušajā nedēļā, ka vismaz 100 protestētājiem draud iespējams nāvessods.
Organizācija "Amnesty International" ir kritizējusi Irānas varasiestādes par negodīgām tiesas sēdēm, kas domātas, lai iebiedētu protestu dalībniekus.
Valstī sākās protesti pēc jaunas kurdu sievietes Mahsas Amini nāves pagājušā gada septembrī. Jauno sievieti arestēja morāles policija "neislāmiska" apģērba dēļ un trīs dienas vēlāk sieviete apcietinājumā nomira. Šie protesti ir viens no Irānas valdības lielākajiem izaicinājumiem kopš 1979. gada revolūcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
