Krievijas pilsētā Kalugā, kas atrodas aptuveni 160 kilometrus no Maskavas, pirmdien no rīta sprādzis bezpilota lidaparāts, paziņojis Kalugas apgabala gubernators Vladislavs Šapša.
"Šonakt Kalugas apkārtnes iedzīvotāji dzirdēja blīkšķi. Noskaidrots, ka piecos no rīta mežā netālu no pilsētas 50 metru augstumā uzsprādzis drons," savā "Telegram" kanālā paziņoja gubernators.
Saskaņā ar viņa teikto ne sabiedriskais, ne privātais īpašums nav bojāts un neviens cilvēks incidentā nav cietis. Gubernators neprecizēja neko par drona izcelsmi.
Janvārī Maskavā, tostarp uz Aizsardzības ministrijas ēkas, tika izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Karu atbalstošajos "Telegram" kanālos blogeri sprieda, ka tas darīts, lai aizsargātos pret dronu uzbrukumiem, skaidro raidsabiedrība BBC.
Savukārt medijos izskanēja versija, ka fotogrāfijām ar pretgaisa aizsardzības sistēmām uz jumtiem vajadzētu cilvēkos radīt ārēju draudu sajūtu, lai Maskavai būtu vieglāk pamatot nepieciešamību vairāk resursus veltīt karam.
Krievijas varas iestādes jau vairākas reizes ir ziņojušas par dronu uzbrukumiem, kuros parasti apsūdz Ukrainu.
Piemēram, decembrī sprādziens atskanēja Krievijas stratēģiskās aviācijas bāzē Saratovas apgabala Engelsā, aptuveni 800 kilometru attālumā no Ukrainas. Tajā pašā dienā bezpilota lidaparāti uzbruka arī līdzīgā attālumā esošai aviācijas bāzei Rjazaņas apgabalā. Dienu vēlāk sprādziens nogranda lidlaukā robežai daudz tuvākajā Kurskā.
Eksperti pieļāva, ka tik nozīmīgā attālumā no frontes līnijas Ukrainā notikušie dronu uzbrukumi varētu būt veikti ar pārveidotiem padomju bezpilota novērošanas lidaparātiem "Striž".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
