Krievijas pilna apjoma karā pret Ukrainu ir gājuši bojā vismaz 7155 civiliedzīvotāji, bet vēl 11 662 guvuši ievainojumus, pirmdien paziņoja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs. Savukārt bēgļu gaitās devušies gandrīz astoņi miljoni Ukrainas iedzīvotāju.
"Cēlonis lielākajai daļai fiksēto civilpersonu bojāejas vai ievainošanas gadījumu bija sprāgstošas iedarbības ieroču lietošana ar lielu trāpījumu zonu, tai skaitā apšaudes ar smago artilēriju un reaktīvajām zalvju uguns sistēmām, kā arī raķešu triecieni un aviotriecieni," teikts publicētajā dokumentā par ANO datiem.
Daudzi civilpersonu bojāejas vai ievainošanas gadījumi ir fiksēti, piemēram, Doneckas apgabala Mariupoles pilsētā, Harkivas apgabala Izjumas pilsētā, Luhanskas apgabala Lisičanskas, Popasnas un Severodoneckas pilsētās.
Saskaņā ar apstiprinātajiem ANO datiem par civiliedzīvotāju upuriem Ukrainā ir gājuši bojā 2853 vīrieši, 1927 sievietes, 226 zēni un 180 meitenes, bet 32 bērnu un 1937 pieaugušo dzimumu vēl nav izdevies noskaidrot.
Starp 11 662 ievainotajiem ir 339 zēni un 248 meitenes, kā arī 264 bērni, kuru dzimumu vēl nav izdevies noskaidrot.
No Ukrainas bēgļu gaitās, kopš Krievija gandrīz pirms gada pret to sāka pilna mēroga karu, devušies teju astoņi miljoni cilvēku, pirmdien pavēstīja ANO ārkārtējās palīdzības koordinators Mārtins Grifitss.
Teju astoņi miljoni cilvēku devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, bet vēl 5,3 miljoni pārvietoti valsts iekšienē, pirmdien ANO Drošības padomei Ņujorkā sacīja Grifitss.
ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) vadītājs norādīja, ka humānā palīdzība nepieciešama 17,6 miljoniem cilvēku jeb gandrīz 40% Ukrainas iedzīvotāju.
Grifitss arī sacīja, ka šomēnes Ženēvā iepazīstinās ar šā gada plānu humānajai palīdzībai Ukrainai, kam būs nepieciešami 3,9 miljardi dolāru.
"Nav nekādu pazīmju, ka šī vardarbība mazinātos," viņš brīdināja.
Krievijas pret Ukrainu izvērstais karš izraisījis lielāko bēgļu plūsmu kopš Otrā pasaules kara, liecina ANO bēgļu aģentūras dati.
Ukrainas bibliotēkās norakstīti 19 miljoni grāmatu
Kopš Krievijas pilna apjoma kara sākuma Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrija ir paudusi ieteikumus bibliotēkām norakstīt zināmu tipu grāmatas. Līdz pērnā gada novembrim publiskajās bibliotēkās norakstīti 19 miljoni grāmatu, tai skaitā 11 miljoni krievu valodā, pastāstīja Augstākās radas Komitejas humanitārās un informācijas politikas jautājumos priekšsēdētāja vietniece Jevhenija Kravčuka.
"Tiek norakstītas arī dažas padomju laikmeta grāmatas ukraiņu valodā. Ir arī ieteikumi norakstīt un izņemt grāmatas, kuru autori ir pauduši atbalstu bruņotajai agresijai pret Ukrainu. Ir vesels šādu autoru saraksts, kuri pakļauti sankcijām. Kopumā grāmatu krievu un ukraiņu valodās attiecība mūsu bibliotēkās ir ļoti bēdīga. Tāpēc tagad ir runa par to, ka ir nepieciešams ātrāk atjaunot fondus un iepirkt grāmatas ukraiņu valodā," atzīmēja deputāte.
Kravčuka piebilda, ka Grāmatu institūts iepērk tikai ukraiņu grāmatas atšķirībā no vietējām varas iestādēm, jo bibliotēkas atrodas vai nu apgabalu padomju, vai pašvaldību padomju bilancē.
"Deputātiem izdevās iekļaut 2023. gada budžetā grozījumu par Grāmatu institūta finansējuma palielināšanu. Tas ir ievērojami mazāk, nekā mēs vēlētos, bet pateicoties tam, tiks apmaksāti izdevumu iepirkumi, kas tiek finansēti no Kultūras un informācijas politikas ministrijas budžeta," sacīja Kravčuka.
Viņa precizēja, ka pašlaik Ukrainas publiskajās bibliotēkās 44% grāmatu ir krievu valodā, bet pārējās ir ukraiņu valodā vai Eiropas Savienības (ES) valstu valodās, tāpēc ir nepieciešams palielināt literatūras īpatsvaru ukraiņu valodā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 133 190 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 133 190 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī Krievija zaudējusi 3245 tankus, 6443 bruņutransportierus, 2232 lielgabalus, 461 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 227 zenītartilērijas iekārtas, 294 lidmašīnas, 284 helikopterus, 1958 bezpilota lidaparātus, 796 spārnotās raķetes, 5107 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 208 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Norvēģija sniegs Ukrainai septiņu miljardu eiro palīdzību
Norvēģijas valdība paziņojusi par plānu piecu gadu laikā piešķirt Ukrainai neatmaksājamu finansiālo palīdzību 75 miljardu norvēģu kronu (gandrīz septiņi miljardi eiro) apmērā.
Katru gadu Ukraina no Norvēģijas saņems palīdzību 15 miljardu kronu (1,4 miljardi eiro) apmērā.
Šīs palīdzības nolūks ir sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas tautai un parādīt Krievijai, ka brīvās un demokrātiskās valstis ir Ukrainas pusē, norādījis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.
Viņš arī pavēstījis, ka no šī gada palīdzības summas puse domāta militārajām un pusē - humānajām vajadzībām, taču nākotnē šis sadalījums var mainīties.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicies Norvēģijai par palīdzību.
"Tas ir ļoti, ļoti svarīgs ieguldījums uzvarā, kuru mēs gatavojam," viņš sacīja videouzrunā pirmdienas vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
