Krievijas elites saprot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins "ir sajucis prātā", taču baidās provocēt pārmaiņas, atsaucoties uz Igaunijas izlūkdienesta ziņojumu, raksta aģentūra "Bloomberg".
Kā teikts ziņojumā, Krievijas elites arvien vairāk satrauc Putina lēmumi, bet vairumam nepietiek drosmes spert reālus soļus, lai situāciju mainītu.
Turklāt nav redzamas nozīmīgas grupas, kas potenciālajā pēc Putina Krievijā iestātos par demokrātiskām vērtībām, atzīmē izlūki.
Tā vietā par varu cīnās radikāli spēki, piemēram, privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītājs Jevgēnijs Prigožins un Čečenijas pārvaldnieks Ramzans Kadirovs.
Pašreizējais Krievijas režīms faktiski ir "PSRS 2.0", kurai nav nosacīto Mihailu Gorbačovu vai Borisu Jeļcinu (ko Rietumus asociē ar "demokrātiskām pārmaiņām"), teiks ziņojumā.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis iepriekš "Delfi" skaidroja, ka Kopumā Krievijas elite īsteno pielāgošanās stratēģiju – izvēlas atbalstīt režīmu.
"Varam gana droši pieņemt, ka pastāv neapmierinātība ar notiekošo, piemēram, sankcijām, īpašumu iesaldēšanu un starptautisku izolāciju, taču, raugoties no elites puses, pašlaik sekot režīmam ir drošāk nekā atklāti tam stāties pretī. Tas ļauj saglabāt piekļuvi resursiem," uzsvēra politologs.
Savukārt tādi "ultrapatrioti" kā Prigožins un Kadiriovs ir agresīvi noskaņoti un īpaši iestājas par kara turpināšanu.
Jāpiebilst, ka ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) šonedēļ sprieda, ka Putina rīcība liecina, ka tomēr viņš vēlas izvairīties no riska un savas varas apdraudēšanas, tāpēc negribīgi pieņem riskantus, bet kara laikā nepieciešamus lēmumus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
