Baidens: Sji saskaras ar 'milzīgām problēmām'; ASV prezidents brīdina Ķīnu  (36)

Ķīna ir ierobežota savās spējās konfrontēt ar ASV, jo viņiem nepieciešams pasargāt starptautisko tirgu un Sji pats ir neapskaužamā situācijā, intervijā ar mediju "PBS NewsHour" izteicās Baidens.

"Vai ir kāds līderis, kurš būtu gatavs mainīties vietām ar Sji Dziņpinu? Es nevaru iedomāties nevienu. Šim cilvēkam ir lielas problēmas," komentēja Baidens.

Baidens ir bieži raksturojis ASV attiecības ar Ķīnu kā svarīgākās pasaulē, piebilstot, ka Ķīnas prezidentam ir liels potenciāls. Tomēr ASV prezidents izteicies, ka pagaidām Ķīnas ekonomika funkcionē slikti.

Sji apzinās savas ierobežotās iespējas saistībā ar pretimstāvēšanu Rietumu valstīm. Norādot uz Ķīnas līdz šim salīdzinoši kluso atbalstu sabiedrotās Krievijas iebrukumam Ukrainā, Baidens uzsvēra, ka visiem bija pieņēmums, ka Ķīna pilnībā atbalstīs Krieviju, bet tā nav.

Iemesls tik nelielam atbalstam esot Rietumu negatīvā reakcija pret Krieviju, ieskaitot spēcīgās ekonomiskās sankcijas.

Baidens skaidroja, ka šajā vasarā zvanīja Sji, lai apspriestu šo tēmu. "Tie nav draudi, tikai novērojums, bet paskatieties, kas notika ar Krieviju," viņš esot teicis Ķīnas prezidentam. Sarunā Baidens ir uzsvēris arī, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti ir pametuši 600 ASV uzņēmumi.

"Jūs man kādu laiku atpakaļ teicāt, ka iemesls, kādēļ Ķīnai vajag attiecības ar ASV un Eiropu ir to ieguldījums Ķīnas ekonomikā. Kurš investēs Ķīnā, ja Jūs iesaistīsieties līdzīgās darbībās," Baidens aprakstīja savu telefona sarunu ar Sji.

Pirmā reize, kad Baidens satika Sji, kopš 2021. gadā viņš kļuva par prezidentu, bija pagājušā novembra G20 samitā Bali. Šajā laikā periodā viņiem ir bijušas arī piecas video vai telefona sarunas.

Nesaistīti ar interviju, otrdien, 7. februārī, Baidens publiskā paziņojumā uzrunāja un brīdināja Pekinu, atsaucoties uz diplomātiskajām nesaskaņām un jauno informāciju saistībā ar Ķīnas gaisa balona pamanīšanu, ziņo CNN.

Baidena izteikumi bijuši neierasti tieši un tie raisa jautājumus, kā Pekina atbildēs. ASV republikāņi iepriekš kritizējuši Baidenu, ka Ķīnas spiegošanas balonu vajadzēja notriekt ātrāk.

Baidens savā runā paskaidroja, ka Vašingtona mērķē uz konkurenci, nevis konfliktu. To viņš teicis Ķīnas prezidentam. Baidens arī izteicies, ka ASV ieguldījumi tās partneros, arī militārajās un modernajās tehnoloģijās nozīmē, ka ASV šobrīd ir savā stiprākajā pozīcijā vairāku desmitu gadu laikā, lai sacenstos ar Ķīnu un aizstāvētu savas intereses.

"Mēs jau pagājušajā nedēļā brīdinājām, ka, ja Ķīna apdraudēs mūsu valsts suverenitāti, mēs rīkosimies, lai aizstāvētu savu valsti," uzsvēra Baidens. Viņš arī apgalvoja, ka Vašingtona jau ir sākusi pildīt šo solījumu, kad sestdien ASV iznīcinātājs notrieca spiegošanas balonu, kas dienām ilgi lidoja Amerikas gaisa telpā.

Baidens savā runā, pieminot Sji, arī kritizēja autoritāro režīmu un uzsvēra demokrātijas pārākumu.

Jāuzsver arī, ka Vašingtonas demokrātus un republikāņus apvienot nespēj gandrīz nekas. Tomēr nesenās nesaskaņas ar Ķīnu ir bijis vienojošs faktors ASV politikā, vēsta CNN.

Baidens ar runu uzstājās saspringtā brīdī, valstij esot iesaistītai vienlaicīgi nesaskaņās ar divām lielvalstīm – Ķīnu un Krieviju. Abas valstis ir nostiprinājušas savas attiecības laikā, ko Baidens redz kā cīņu starp demokrātiju un tirāniju. Viņš Krievijas iebrukumu Ukrainā raksturo kā pārbaudījumu laikmetam, Amerikai un pasaulei, kā piemēru tam, kā ASV strādā pie lielākas brīvības, cieņas un miera, norādīts medijā.

ASV prezidents arī slavēja Rietumu valstu centienus atbalstīt Ukrainu karā pret agresorvalsti Krieviju. Prezidenta uzrunas laikā telpā atradās arī Kijivas vēstnieks, kuram Baidens deva solījumu atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.