Pirmo reizi fiksēta retā Krievijas BMPT 'Terminators' likvidēšana Ukrainā  (36)

Drona video, kurā nofilmēta "Terminatora" sašaušana, publicējusi Ukrainas jūras kājnieku pavēlniecība.

"Jūras kājnieku 140. atsevišķais izlūkošanas bataljons atrada Krievijas izslavēto BMPT "Terminators", nodeva koordinātes Ukrainas bruņoto spēku artilērijas vienībām un koriģēja uguni. Tas deg tikpat labi kā pārējie Krievijas metāllūžņi," teikts "Facebook" ierakstā.

"Terminator" iznīcināšanu apstiprina arī analītiskais blogs "Oryx".

Tanku atbalsta kaujas mašīnas "Terminators" ir unikālas ar to, ka par spīti Krievijas slavinājumiem ir saražotas vien nelielā skaitā un savu vietu bruņotajos spēkos nav iekarojušas.

Pirmo reizi par "Terminatoru" nosūtīšanu uz Ukrainu tapa zināms maijā, tas tika pamanīts sociālajos tīklos, kā arī to neslēpa Krievijas propagandisti.

Lielbritānijas izlūkinformācija ziņojumā bija norādīts, ka šīs kaujas mašīnas tolaik izvietotas pie Severodoneckas. Taču britu izlūki apšaubīja BMPT ietekmi uz kauju gaitu, norādot, ka Krievijas armijas rīcībā ir ne vairāk par 10 šādu tehnikas vienību. Sociālajos tīklos tolaik droši bija apstiprināma četru "Terminatoru" klātbūtne Ukrainā. Bez Krievijas, kā vienīgā cita valsts, kuras bruņojumā ir BMPT (tiesa, vecākā versija), tiek minēta Kazahstāna.

BMPT īstais nosaukums ir "Objekts 199", bet "Terminators" ir neoficiāls nosaukums, kas mērķēts potenciālajiem ārzemju pircējiem. Domājams, nosaukums ir atsauce uz populāro amerikāņu fantastikas filmu par robotu Terminatoru, skaidro militārais portāls "Jane". Bet Ukrainā novērotās kaujas mašīnas ir otrā "Terminatoru" paaudze BMPT-72 "Terminators-2".

Projekta vēsture sākās vēl PSRS laikā, bet pirmā "Terminatora" versija tika izstrādāta deviņdesmito gadu beigās. Taču "Terminatora" pirmā versija ar T-90 šasiju un piecu cilvēku apkalpi bija pārāk dārga, lai tas tiktu masveidā pasūtīts armijas vajadzībām, skaidro "Janes".

Tad tika izstrādāta otrā versija ar trīs cilvēku apkalpi uz populārā tanka T-72 bāzes. "Terminatoram" uz torņa lielgabala vietā ir dažādi ieroči – divi 30 mm automātiskie lielgabali, četras prettanku raķetes "Ataka" un ložmetējs. Agrākajā versijā papildu vēl divi automātiskie granātmetēji.

"Terminatora-2" prototips tika demonstrēts militārajā izstādē 2013. gadā. Militārajās parādēs Maskavā ir izrādīta vēl jaunāka versija uz līdz šim bruņojumā neieviestās "Armata" bāzes "Terminators-3".

Ideja par uguns atbalsta kaujas mašīnas nepieciešamību Krievijā radās pēc pieredzes militārajās operācijās Afganistānā un Čečenijā, kur neskaitāmus tankus un bruņumašīnas iznīcināja nemiernieki ar prettanku raķetēm un granātmetējiem, raksta portāls "National Interest".

BMPT ideja ir kaujās urbānā vidē pavadīt un aizsargāt tankus, samazinot nepieciešamību pēc kājnieku atbalsta. Tanks, braucot pa ielu, tuvās distancēs nespēj pacelt stobru pret augstāku stāvu logiem vai tieši otrādi – nolaist pagraba logu līmenī. Šo vājo vietu ir jānosedz kājniekiem vai citai tehnikai – šajā gadījumā BMPT.

2017. gadā Krievija vienu "Terminatoru-2" nosūtīja izmēģinājumiem uz Sīriju – tas parādījās Damaskas oficiālās ziņu aģentūras attēlos kopā ar prezidentu Bašaru al Asadu. Tiesa, nav liecību, vai BMPT-72 Tuvo Austrumu valstī patiešām bijis kas vairāk par fotomodeli reklāmas nolūkos un izmēģināts īstā kaujā.

Krievijas BMPT galvenā problēma, lai tas kļūtu par reāli izplatītu un pielietotu tehniku, ir tā nesamērīgā dārdzība, portālam "Delfi" skaidroja kāds Krievijas militārās tehnikas eksperts, kurš darba specifikas dēļ vēlējās palikt anonīms. "Nav jēga ar dārgāku tehniku aizsargāt lētāku tanku," viņš pamato.

"Terminatoru" dārdzību nosaka gan piecu cilvēku apkalpe (pirmajam modelim), gan termālās iekārtas un uguns vadības sistēma, viņš skaidro. Savas dārdzības dēļ "Terminator" vairāk redzēts izstādēs, nevis tiek masveidā ieviests dzīvē.

"Terminators" būtībā dārgākā izpildījumā (bet ar labāku aizsardzību) dublē kājnieku kaujas mašīnu (KKM) funkciju, salīdzina eksperts. Par to, kā tanks atšķiras no pašgājējhaubicēm un kājnieku kaujas mašīnām, var lasīt šeit.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu Krievijassākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.