Ukrainas atbalstītāji Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā izplatījuši rezolūcijas projektu, kurā gadu pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā pieprasīts garantēt mieru, kas nodrošina Ukrainas "suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo nedalāmību".
Ziņu aģentūras "The Associated Press" rīcībā nonācis rezolūcijas projekts ar nosaukumu "Principi visaptverošam, taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā". Tas izplatīts visām ANO Ģenerālās asamblejas dalībvalstīm, izņemot Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Asamblejā ir 193 dalībvalstis.
Rezolūcijas projektā aicināts "pēc iespējas ātrāk" panākt "visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru" Ukrainā atbilstoši ANO Hartas principiem, kas nosaka, ka valstīm starptautiskajās attiecībās jāatsakās no spēka izmantošanas pret citas valsts teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību.
Tajā atkārtots iepriekšējā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā paustais aicinājums Krievijai "nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus savus militāros spēkus" no Ukrainas starptautiski atzītajām robežām.
Tāpat rezolūcijas projektā tiek pieprasīts pret visiem gūstekņiem, aizturētajiem un ieslodzītajiem izturēties atbilstoši Ženēvas konvencijā noteiktajam, kā arī aicināts veikt gūstekņu apmaiņu, atbrīvot nelikumīgi aizturētos un ļaut atgriezties visiem ar spēku pārvietotajiem un deportētajiem civiliedzīvotājiem, arī bērniem.
Visām valstīm vajadzētu solidāri sadarboties, lai risinātu kara ietekmi uz pārtikas drošību, enerģētiku, finansēm, vidi un kodoldrošību pasaulē, pausts rezolūcijas projektā.
Ierosinātā rezolūcija ir vispārējāka un ne tik detalizēta, kāds bija novembrī G20 valstu samitā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelensa piedāvātais miera plāns ar desmit punktiem. ANO diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, sacīja, ka tāda bijusi apzināta Ukrainas un tās atbalstītāju izvēle, lai iegūtu maksimālu atbalstu ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā.
ANO Ģenerālās asamblejas preses pārstāve Paulīna Kubjaka piektdien apliecināja, ka sesija par Ukrainu sāksies 22. februāra pēcpusdienā. Gaidāmas desmitiem runu, kas turpināsies līdz 23. februārim, kad tās dienas pēcpusdienā gaidāms balsojums par rezolūcijas projektu.
Ukraina ārlietu ministra vietnieks pagājušajā mēnesī sacīja, ka Zelenskis vēlas apmeklēt ANO Ģenerālo asambleju laikā, kad karš valstī tuvojas pirmajai gadadienai, tomēr diplomāti prognozē, ka Krievija ap 24. februārī sāks jaunu ofensīvu un tādēļ Ukrainas prezidents no valsts neizbrauks.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Ģenerālā asambleja ir kļuvusi par nozīmīgāko ANO institūciju, jo Drošības padomē Krievijai ir veto tiesības. Ģenerālajā asamblejā nevienai valstij nav veto tiesību, tomēr tās lēmumi nav juridiski saistoši.
24. februārī gaidāma ANO Drošības padomes ministru līmeņa tikšanās. Krievijas un Ukrainas diplomāti atradīsies pie viena galda, kā tas bijis jau iepriekš, tomēr būtiskus rezultātus tas nav devis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
