Kopš 7. februāra publiski pieejamos attēlos redzams, ka Krievija, iespējams, ir vēl vairāk pastiprinājusi aizsardzības nocietinājumus Zaporižjas apgabalā, Ukrainas dienvidos, īpaši netālu no Tarasivkas pilsētas, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka kopš 8. janvāra Krievija bija izveidojusi aizsardzības nocietinājumus starp Vasilivkas un Orihivas pilsētām.
Neskatoties uz pašreizējo operatīvo koncentrēšanos uz Centrālo Donbasu, Krievija joprojām ir nobažījusies par tās pagarinātās frontes līnijas atzaru sargāšanu. To parāda turpmāka aizsardzības nocietinājumu būvniecība Zaporižjas un Luhanskas apgabalos un militārā personāla izvietošanā šajos reģionos. Krievijas fronte Ukrainā ir aptuveni 1288 kilometrus gara, raksta Lielbritānijas ministrija.
Ukrainas izrāviens radītu nopietnas problēmas Krievijas "sauszemes tilta", kas savieno Rostovas reģionu un Krimu, dzīvotspējai. Ukrainas panākumi Luhanskā vēl vairāk grautu Krievijas iespējas izpildīt kara mērķi - "atbrīvot" Donbasu. Izlemt, kura drauda neitralizēšanu izvirzīt par prioritāti, iespējams, ir viena no centrālajām dilemmām Krievijas operatīvajiem plānotājiem, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu Krievijassākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
