Krievija nākamo gadu laikā kļūs vēl autoritārāka un militarizētāka, pirmdien brīdināja Norvēģijas Izlūkdienests (NIS), norādot arī, ka pret Ukrainu izvērstais karš ir katastrofa pašai Krievijai.
"Nebūs griešanās atpakaļ," sacīja Norvēģijas militārā izlūkdienesta vadības otrais cilvēks Lāšs Nordrums, prezentējot Norvēģijas ikgadējo riska izvērtējumu.
"Krievijas valsts būs vēl autoritārāka un militarizētāka," viņš sacīja, izsakoties par to, kā propaganda tiek izmantota, lai manipulētu sabiedrisko domu, un Maskavas arvien ciešākajām saitēm ar citiem autoritārajiem režīmiem.
"Krievijas intereses nebūs savietojamas ar Rietumu interesēm," sacīja Nordrums.
Ikgadējā riska izvērtējumā, kas ir pirmais, kopš Krievija pirms gada uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpat kā iepriekš norādīts, ka Krievija un Ķīna ir galvenie draudi Norvēģijas drošībai un interesēm.
Šis karš ir "katastrofa Krievijai", sacīja Nordrums, norādot uz Rietumu tirdzniecības sankciju ietekmi, Maskavas starptautisko izolāciju un "vairāk nekā 100 000 krievu karavīru, kas krituši vai ievainoti" Ukrainā.
Konflikts palielinājis Norvēģijas ģeopolitisko svarīgumu, cita starpā arī tāpēc, ka tā kļuvusi par lielāko gāzes piegādātāju Eiropas kontinentam.
"Eiropas valstis daudzus gadus būs atkarīgas no Norvēģijas enerģijas piegādēm," sacīja Nordrums.
Kā norādīja Norvēģijas iekšzemes izlūkdienests PST, kas arī piedalījies izvērtējumā, "Krievija mēģinās iegūt izlūkinformāciju par Norvēģijas naftas, gāzes un enerģētikas sektoru vairumu aspektu".
Tiesa gan, tieša Norvēģijas enerģētikas infrastruktūras sabotāža no Krievijas puses 2023. gadā ir mazticama, sacīja PST vadītāja Beāte Gangasa.
"Tomēr sabotāžas akti varētu kļūt par ticamāku scenāriju, ja pieaugs Krievijas vēlēšanās eskalēt konfliktu ar NATO un Rietumiem," norādīja Gangasa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
