Krievijas pieaugošais upuru skaits karā pret Ukrainu un nāvessodi, padara daudz grūtāku brīvprātīgo vervēšanu pat cietumos. Īpaši neaizsargāti jūtas viesstrādnieki no Vidusāzijas valstīm, vēsta raidsabiedrība BBC.
Privātais militārais uzņēmums "Vagner" Krievijas cietumos kopumā savervējis vairākus desmitus tūkstošus ieslodzīto, lai cīnītos Ukrainā, solot brīvību pēc sešiem valsts labā nokarotiem mēnešiem. Tomēr pieaugošais kara upuru skaits un ārpustiesas nāvessodi ir samazinājuši pat ieslodzīto vēlmi cīnīties pret Ukrainu. Tādēļ daudzi notiesātie uztraucas, ka viņus nosūtīs karot piespiedu kārtā. Arī migranti, kas uz Krieviju aizbraukuši strādāt uztraucas, ka viņiem liks karot Ukrainā.
Anuārs Krievijā ieradās 2018. gadā ar mērķi atrast darbu. Pēcāk viņu apsūdzēja par narkotiku kontrabandu un aizveda uz vienu no Krievijas pastiprinātā režīma kolonijām. Drošības nolūkos medijs nav minējis personas īsto vārdu vai pilsonību. Janvāra beigās Anuārs savam tēvam paziņojis, ka Vidusāzijas pilsoņu grupa ir piespiedu kārtā nosūtīti karot uz Ukrainu.
"Šajā Krievijas cietumā ir daudz uzbeku, kirgīzu un tadžiku. Šobrīd viņi plāno nosūtīt uz Ukrainu vēl vienu grupu un mans dēls uztraucas, ka arī viņu piespiedu kārtā aizsūtīs karot," medijam BBC skaidroja Anuāra tēvs.
BBC rīcībā nonākuši tiesas dokumenti un Anuāra vēstules, kas apstiprina, ka viņš atrodas konkrētajā cietumā. Viņa stāstu par grupu, kuru janvārī piespiedu kārtā nosūtīja uz Ukrainu, apstiprina arī cilvēktiesību organizācijas "Krievija aiz restēm" direktore Olga Romanova. Janvārī nosūtītās grupas dalībnieku vecāki vērsušies pie Romanovas pēc palīdzības.
"Viņiem netika dota izvēle. Viņiem lika parakstīt līgumu un viņus nosūtīja uz frontes līniju kā tādus kartupeļu maisus," komentēja Romanova. Vecāki bijuši gatavi vērsties tiesā, lai viņu bērni nenonāktu Ukrainā, bet viņi atteicās bailēs par sodu, ko saņemtu ieslodzītie, ja viņi paliktu cietumā, skaidroja Romanova.
Konkrētā Krievijas pastiprinātā režīma kolonija ir slavena par tās cietsirdīgo attieksmi pret ieslodzītajiem un biežajām cietumnieku piekaušanām. Romanova šo cietumu aprakstījusi kā "spīdzināšanas cietumu". Šajā Krievijas labošanas iestādē ir ieslodzīts arī opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Kolonijas administrācija nav atbildējusi uz BBC aicinājumu komentēt apsūdzības, ka iestāde piespiež ieslodzītos parakstīt militāros līgumus. Cietumnieku vervēšana līdz šim Krievijai ir bijusi veiksmīga, bet tas mainījās, kad "Vagner" grupējums sāka ciest neveiksmes kaujas laukā.
BBC sazinājušies ar Faruku (ieslodzītā vārds ir mainīts), viņš ir Uzbekistānas pilsonis, kurš savu ieslodzījumu pavada Rostovas apgabalā. Viņš stāsta, ka vairāki ieslodzītie pievienojās "Vagner". Sākotnēji tas bijis brīvprātīgi, bet šobrīd viņš uztraucas, ka cietumniekus piespiež doties karā.
"Sākumā es arī apsvēru pievienoties, jo visi domāja, ka Krievija ir spēcīgāka un uzvarēs mēneša, trīs mēnešu vai gada laikā. Šobrīd mēs redzam, cik daudz cilvēku mirst tur un ja viņiem pietrūkst karavīru, tas nav labi. Ja viņi aicina mani braukt un es atsakos, tad es automātiski esmu pret Krieviju," komentē Faruks.
Vidusāzijas pilsoņus karot Ukrainā piespiež arī citos veidos, ne tikai caur cietumos ieslodzītajiem. Kopumā Krievijā ir vairāk nekā 10 miljoni migrantu no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas, kas ieradās valstī, lai strādātu. Tas ir liels militārais resurs, skaidro BBC.
Krievijas amatpersonas Maskavas migrācijas centrā atklāti pieraksta cilvēkus valsts bruņotajiem spēkiem. Valstī izveidotas arī reklāmas dažādas valodās, kas piedāvā dažādu valstu pilsoņiem ātru veidu kā iegūt Krievijas pilsonību, ja viņi pievienojas armijai. Aktīvisti apgalvo, ka ne vienmēr šī iespēja ir brīvprātīga.
Migrantu tiesību aizstāve Valentīna Čupika BBC komentēja, ka ir gadījumi, kad policisti ārvalstiekus aptur uz ielām un liek parakstīt militāros līgumus, pretējā gadījumā draudot tos deportēt. Daudzi migranti strādā bez darba atļaujas, nedzīvo savā reģistrētajā dzīvesvietā vai pārkāpj citus migrācijas noteikumus, tādēļ viņi ir viegls mērķis.
Azisam (vārds mainīts), kurš arī runājis ar BBC, ir dubultā pilsonība Krievijā un Tadžikistānā. Viņu aizturējuši kādā no būvlaukumiem, kur esot tajā laikā strādājis. Policisti reida laikā apgalvojuši, ka vedīs viņu uz iecirkni, kur pārbaudīs personas dokumentus, bet tā vietā viņš aizvests pierakstīties militārajam dienestam. Azis esot iebildis un pēc kāda laika atbrīvots.
Daudzi Krievijā strādājošie migranti baidās iebilst pret iesaukšanu armijā, skaidro medijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
