Padomju okupācijas laikā Igaunija bija kā PSRS Rietumi – skaista arhitektūra, Tallinā varēja uztvert Somijas televīziju, mazliet stilīgākas skolēnu formas nekā citur plašajā padomijā un košļenes, kas citur PSRS bija retums. Arī maniaks igauņiem bija nedaudz rada Rietumu kino tēlam Hanibālam Lekteram – 1980. gadu sākumā Igaunijā īsu laiku uzdarbojās īsts kanibāls ar seksuālām nosliecēm, turklāt no ļoti reliģiozas ģimenes.
Lai arī igauņiem jaunāko laiku vēsturē nav tik "produktīvu" maniaku kā latviešiem (piemēram, Staņislavs Rogaļevs, kurš īpaši nežēlīgi nogalināja desmit sievietes, un Kaspars Petrovs, kurš, uzdodamies par gāzes skaitītāju pārbaudītāju, nogalināja vairāk nekā desmit pensionāres), tomēr kāds vārds Igaunijas kriminālajā vēsturē izceļas īpaši – Johanness-Andreass Hanni. Nodzīvojis šai saulē tikai 25 gadus, Hanni īsā laikā paspēja sastrādāt tik nežēlīgus noziegumus, ka viņu sauc par igauņu nežēlīgāko maniaku.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
