Eiropai ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt Krieviju – par to vienisprātis ir lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu. Trešdien, Strasbūrā kārtējā plenārsēdē debatējot par gadu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, deputāti akcentēja jau sniegto atbalstu, kā arī mudināja to nepārtraukt, lai jau drīzā nākotnē Ukrainas kolēģus varētu redzēt, sēžam EP plenārsēdē kopā ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem.
Uzrunājot deputātus, Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels norādīja, ka pērn 24. februārī Eiropa pamodās jaunā realitātē, un arī šodien dzīvojam jaunā pasaulē, kur ikvienai tēmai, par kuru runājam, ir ģeopolitiska nokrāsa.
Viņš pieļāva, ka nākamās paaudzēs vērtēs palīdzības sniegšanu Ukrainai un domās, ko vēl varēja darīt, un, lai gan Eiropa ir darījusi daudz, tas viņam joprojām šķiet nepietiekami.
Patreizējā situācija Ukrainā ir dramatiska, un karš visticamāk būs ilgs, taču Eiropai ir jādara viss, lai piepildītu Ukrainas sapni – tai ir jāuzvar karā, norādīja Borels, uzsverot, ka Ukrainai ir nepieciešama militārā palīdzība, bet paralēli tai jāizmanto visi diplomātiskie rīki, lai risinātu šo situāciju.
"Ir tādi, kuri saka, ka nevajag palīdzēt Ukrainai, lai karš beigtos – viņi ir stipri naivi. Ja Krievija uzvarētu, tas mūsu drošībai būtu stiprs sitiens pa seju," pauda Borels.
Viņa vērtējumā šajā pavasarī un vasarā izšķirsies kara nākotne, tāpēc viņš aicināja turpināt sniegt atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena uzrunā EP deputātiem uzsvēra, ka pēc gada karā Krievija ir pilnībā atsvešinājusi sevi no Eiropas un nonākusi izolācijā. To palīdzējušas sekmēt sankciju paketes, ko ES pieņēmusi Krievijas ekonomikas vājināšanai – tagad notiek darbs pie desmitās, kur tiks rosināts pieņemt vēl stingrākus mērus pret Krievijas ekonomiku, kā arī pirmo reizi tiks rosināts uzlikt sankcijas Irānas dronu uzņēmumiem un operatoriem.
Vērtējot sankciju iedarbību, von der Leiena norādīja, ka šodien enerģētikas kara Krievija jau ir zaudējusi – tās ienākumi no gāzes un naftas pārdošanas ir kritušies, tādējādi ar katru dienu mazinot Krievijas kopējos ienākumus. Viņa izteica minējumu, ka Kremlim nāksies pārdot savas zelta rezerves, lai varētu aizlāpīt tukšumus savā budžetā.
EK priekšsēdētāja vēlreiz uzteica ukraiņu drosmi, stājoties pretī Krievijas iebrukumam, solot turpināt stabilu un regulāru atbalstu Ukrainai.
"Aicinu būt kopā ar Ukrainu cik ilgi tas būs nepieciešams, lai Ukrainas pārstāvjiem kādu dienu būtu vieta šajā parlamentā," noslēdza fon der Leiena.
Pēc abu augsto amatpersonu uzrunām viedokļus pauda EP ietilpstošo partiju pārstāvji, kuri dalījās savās sajūtās, pamostoties 24. februāra rītā un uzzinot, ka Krievija sākusi iebrukumu, kā arī mudināja Eiropas valstis nekavēt un turpināt sniegt palīdzību Ukrainai, tādējādi tuvinot valsti uzvarai.
Tāpat izskanēja dažādi priekšlikumi, ko vēl varētu darīt Ukrainas labā – izskanēja ideja piedāvāt Ukrainai pievienoties NATO jau šovasar gaidāmajā Viļņas samitā, tāpat tika uzsvērts, ka Ukrainai ir jāpiegādā viss, lai tā uzvarētu – tostarp kaujas lidmašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, tāla darbības rādiusa raķetes, tanki un cita nepieciešamā militārā tehnika.
Vairāki deputāti arī skubināja Eiropu sniegt palīdzību Moldovai, kur turpinās politiskais saspīlējums, raisoties bažām par Krievijas ietekmi šajā reģionā.
Tāpat atsevišķi deputāti pievērsa uzmanību pustukšajai zālei un pauda nožēlu, ka vairums kolēģu nav izvēlējušies piedalīties debatēs.
EP ceturtdien pieņems rezolūciju par gadu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Jau ziņots, ka ES plāno ieviest desmito sankciju paketi pret Krieviju. Tas tiks darīts, jo Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
