NATO aizsardzības ministri, 15. februārī tiekoties Briselē, apstiprināja jaunus alianses militārās plānošanas principus, vienlaikus pārrunājot arī iespējas izvērst militāro industriju.
Kā portālu "Delfi" informē Aizsardzības ministrijā, sanāksmes laikā militārās industrijas spēju paplašināšana pārrunāta kontekstā ar nepieciešamību palielināt munīcijas ražošanu.
Jau izskanējis, ka munīcijas patēriņš konfliktā Ukrainā ir vairākas reizes lielāks nekā pašreizējās NATO dalībvalstu ražošanas iespējas, tāpēc NATO apņēmusies koordinēt militārās industrijas kapacitātes palielināšanu.
NATO aizsardzības ministru sanāksmē tika pārrunāts arī līdz šim panāktais progress saistībā ar NATO Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanas procesu ceļā uz NATO samitu Viļņā.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) skaidro, ka jaunās alianses politiskās vadlīnijas aizsardzības plānošanai "ir daudz labāk saistītas ar operacionālo plānošanu un pastāvošajiem draudiem". Tiekot sagaidīts, ka jaunā pieeja "ļaus sasniegt jūtamāku progresu operacionālā līmenī un sekmēs NATO militāro spēju stiprināšanu adekvātai aizsardzībai un atturēšanai".
Mūrniece uzsvērusi, ka būtiski, lai līdz NATO samitam Viļņā panāktais progress un tā laikā pieņemtie lēmumi skaidri un nepārprotami apliecinātu alianses spēju nodrošināt spēcīgu un skaidru atturēšanu un aizsardzību pret jebkādiem apdraudējumiem.
Politiķe arī atzīmējusi, ka Latvija "augstu novērtē Kanādas kā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas ietvarnācijas ieguldījumu, attīstot NATO bataljona lieluma kaujas grupu līdz brigādei".
Jau ziņots, ka 14. un 15. februārī aizsardzības ministre divpusējos formātos tikās ar Vācijas, Kanādas, Spānijas un Igaunijas aizsardzības ministriem, lai pārrunātu sadarbību Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, turpmāko atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju, kā arī gatavošanos NATO samitam Viļņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
