Ceturtdien, 16. februārī, vizītē Turcijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka šobrīd būtu īstais laiks Turcijai ratificēt Somijas un Zviedrijas pieteikumu pievienoties aizsardzības aliansei, ziņo aģentūra "Reuters".
Stoltenbergs Turcijā ieradies, lai apmeklētu zemestrīces skartos reģionus un tiktos ar ārlietu ministru Mevlitu Čavušoglu un valsts prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Turcijas galvaspilsētā Ankarā Stoltenbergs un Čavušoglu piedalījās kopējā preses konferencē.
Šis apciemojums seko dažas dienas pēc Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas paziņojuma, kurā viņa norādīja, ka no Turcijas un Ungārijas sagaida Somijas un Zviedrijas pieteikumu ratificēšanu bez turpmākas kavēšanās.
"Valstu pieteikumu ratificēšana stiprinātu aliansi kā kopumu, abām valstīm vajadzētu pievienoties reizē," pirmdien, 13. februārī, preses konferencē Helsinkos paziņoja Bērbroka.
Somija un Zviedrija savu pieteikumu NATO iesniedza pēc tam, kad pagājušā gada februārī Krievija iebruka Ukrainā. Valstu pieteikumu ir ratificējušas visas alianses dalībvalstis izņemot Turciju un Ungāriju. Kā galvenais šķērslis uzskatāma Turcija, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans vairākkārt paziņojis, ka varētu ratificēt tikai Somijas pieteikumu.
Ankara apgalvo, ka Zviedrija aizsargā Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) dalībniekus, kuri Turcijā, Eiropas Savienībā (ES) un citās valstīs ir atzīti par teroristu grupējuma biedriem. Turcija sarunas par pievienošanos NATO ar abām valstīm pārtrauca janvārī pēc Zviedrijā notikuša protesta, kura laikā labējais ekstrēmists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības sadedzināja Korāna kopiju.
Stoltenbergs Korāna dedzināšanu raksturoja kā "necienīgu darbību", tomēr norādīja, ka Zviedrijas valdība ir spēcīgi demonstrējusi savu nosodījumu pret protestiem, kas ir apsveicami. Jānorāda gan, ka Zviedrija aizstāvējusi savus uzskatus, aizbildinoties, ka lai gan nosoda Korāna dedzināšanu, protesti valstī ir atļauti.
"Man šī situācija parāda, ka Zviedrija un Somija saprot un īsteno politiku, kas ņem vērā Turcijas paustās bažas. Tādēļ es uzskatu, ka ir pienācis laiks ratificēt pieteikumus, " komentēja Stoltenbergs.
Čavušoglu atkārtoja Turcijas pozīciju, ka Ankara būtu gatava kandidātvalstu pieteikumus izskatīt atsevišķi.
Atzīstot, ka Zviedrija ir ņēmusi vērā Turcijas prasības un ir mainījusi valsts nostāju terorisma jautājumos, Čavušoglu norāda, ka Zviedrijai nepieciešams pārmaiņas īstenot pilnībā.
Stoltenbergs pirms došanās uz zemestrīces skartajiem apgabaliem, tikās ar Erdoganu. Tikšanās laikā viņš Turcijas prezidentam solījis, ka cīņa ar terorismu būs viena no galvenajām sarunām NATO samitā, kas norisināsies jūlijā Viļņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
