Ukrainas uzvara karā novedīs pie Krievijas kā impērijas sabrukuma un tā vairs neradīs draudus Eiropai un visai pasaulei, uzrunā Minhenes Drošības konferencē ceturtdien prognozēja amerikāņu miljardieris Džodžs Soross.
Ukraina līdz 2022. gada oktobrim guva uzvaru kaujas laukā, taču tad Krievija ar Irānas dronu palīdzību un raķetēm sāka bombardēt kritisko infrastruktūru, atstājot civiliedzīvotājus bez ūdens, elektrības un siltuma, nostādot Kijivu aizsardzības pozīcijās, atzīmē uzņēmējs un filantrops.
Krievijas regulārā armija ir izmisusi. Tā ir slikti pārvaldīta, nepietiekami ekipēta un demoralizēta. Putins to saprata un lielāku lomu piešķīra "Vagner" grupējumam, kas izmanto arī cietumniekus, un kam izdevās gūt zināmus panākumus, viņš turpina.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ASV līderis Džo Baidens ir vienisprātis, ka vienīgais veids kā izbeigt karu, ir Ukrainas uzvara, atzīmē miljardieris.
"Putins pavēlēja Prigožinam panākt uzvaru līdz Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienai 24. februārī. Viņš, ar skaitlisku pārsvaru, cenšas ielenkt Ukrainas pilsētas Bahmutas aizstāvjus. Iespējams, viņam tas izdosies, bet es to uzskatu par mazticamu, jo Ukrainas armija izrāda spēcīgu pretestību un viss mainīsies, tiklīdz tā spēs likt lietā solītos ieročus," analizē Soross.
Kad Rietumu bruņojums būs saņemts, Ukrainai pavasarī būs iespēju logs sākt pretuzbrukumu, kas noteiks Krievijas invāzijas likteni, viņš prognozē.
"Bijušās Padomju Savienības valstis nespēj sagaidīt Krievijas sakāvi Ukrainā, jo tās vēlas apliecināt savu neatkarību. Tas nozīmē, ka Ukrainas uzvara novestu pie Krievijas impērijas sabrukuma. Krievija vairs neradītu draudus Eiropai un pasaulei," secina filantrops.
Tās būtu lielas pārmaiņas uz labo pusi, kas radītu milzīgu atvieglojumu atvērtām sabiedrībām un lielas problēmas slēgtajām, rezumē Soross.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu Krievijas sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
