Krievijas armija Ukrainā cieš milzīgus zaudējumus, neizrādot gatavību atteikties no "gaļas mašīnas" taktikas, un visiem spēkiem cenšas turpināt ofensīvu, kas, ja arī virzās uz priekšu, tad "metriem, nevis kilometriem", intervijā laikrakstam "Financial Times" Minhenes drošības konferences laikā pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.
Neraugoties uz bažām, ka Krievija ir gatava sākt masīvu uzbrukumu pirmajā gadadienā kopš iebrukuma Ukrainā, "nav nekādu pierādījumu par lielu Krievijas spēku koncentrāciju" līdzīgi kā pagājušā gada 24. februārī, sacīja Volless.
Pēc viņa teiktā, lielākais, kas Maskavai līdz šim izdevies, ir izmēģinājuma uzbrukumu sērija gar frontes līniju ar mobilizēto kareivju piedalīšanos. Tomēr šīs operācijas noveda pie ļoti smagiem zaudējumiem, norādīja Volless.
"Pagaidām nekas neliecina par nozīmīgu, lielu Krievijas ofensīvu," sacīja ministrs. "Tas, ko mēs esam redzējuši, ir virzība frontes līnijā, bet uz tūkstošiem dzīvību rēķina."
Viņš piebilda, ka Ukrainas Rietumu sabiedrotie ir "apņēmīgāki nekā jebkad agrāk", lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas spēkiem. Tomēr viņš brīdināja, ka līdz kaujas lidmašīnu piegādei, uz ko Kijiva uzstāj, vēl ir tālu.
142 270 karavīri
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 142 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3303 tankus, 6533 bruņutransportierus, 2326 lielgabalus, 469 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 243 zenītartilērijas iekārtas, 298 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2016 bezpilota lidaparātus, 871 spārnoto raķeti, 5196 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 223 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Baltkrievijas atbalsts
Krievija varētu izmantot daļu Baltkrievijas militāri rūpnieciskā kompleksa savos centienos pārbruņot armiju ilgstošam karam ar Ukrainu, norāda ASV Karas studiju institūta (ISW) analītiķi.
Piektdien Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, Maskavā tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja, ka Baltkrievija ir gatava uzsākt triecienlidmašīnu Su-25 ražošanu.
Lukašenko arī pavēstīja, ka Baltkrievijas kravas automašīnu ražotājs MAZ ir uzsācis komponenšu ražošanu Krievijas smago kravas automašīnu ražotājam KamAZ, kā arī pauda gatavību palīdzēt Krievijai ražot elektronikas daļas.
ISW norāda, ka papildu Su-25 un kravas automašīnu rezerves daļas nav būtiski svarīgas ilgtermiņa karadarbības panākumiem. Tomēr Kremlis var rekvizēt Baltkrievijas rūpnīcas un pārveidot tās, lai ražotu tehniku, kas Krievijas armijai patiešām ir vajadzīga, atzīst ISW. Turklāt Krievija, pārceļot Su-25 ražošanu uz Baltkrieviju, var mēģināt pārveidot savas rūpnīcas, lai ražotu tai daudz vajadzīgāko tehniku.
"Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās pirms gada, agrā 24. februāra rītā.
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
2022. gada augusta beigās Ukrainas spēki sāka pretuzbrukumu, kas jau devis rezultātu okupēto teritoriju atkarošanā. Pirmais gandrīz pilnībā atbrīvots Harkivas apgabals. Vēlāk sekoja Hersonas atbrīvošana.
Savukārt Krievija kopš 2022. gada oktobra ar raķetēm un droniem mērķtiecīgi grauj Ukrainas enerģērtikas infrastruktūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!