Opozīcija un aktīvisti aicina reformēt Irānas politisko sistēmu

Pieaugošā neapmierinātība sabiedrībā un pieprasījums pēc lielākas sociālās un politiskās brīvības ir veicinājis sarunas opozīcijas un dažādu aktīvistu grupu diskusijās par Irānas varas maiņu un demokrātijas ieviešanu valstī. Irānu kopš 1979. gada Islāma revolūcijas pārvalda garīgie līderi. Pirms tam valstī valdīja prorietumniecisks režīms, ko vadīja Šahs Muhameds Rezas Pahlavi, tomēr pēc notikušās revolūcijas irāņu tauta referendumā nobalsoja par Islāma normās balstītu valsts pārvaldi.

Valsts mēroga protesti, kas sākās pagājušā gada septembrī, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem valsts līderiem vairāku desmitgažu laikā. Teherāna uz protestiem atbildēja ar fiziska spēka vēršanu pret protestētājiem, kuru laikā vairāki simti cilvēku zaudēja dzīvības, vairākus tūkstošus arestēja, un vairākiem izpildīja vai piesprieda nāvessodu.

14. februārī aptuveni 20 arodbiedrības, studentu organizācijas un Irānā esošas pilsoniskās sabiedrības grupas publicēja vienotu hartu. Tajā iesaistītās puses izklāstījušas savu vīziju par jaunu, modernu un humānu sabiedrību. Harta pieprasa dzimumu vienlīdzību, vārda brīvību, brīvību visiem politieslodzītajiem, nāvessodu aizliegumu, etnisko un reliģisko minoritāšu aizsardzību.

Dažas nedēļas pirms dokumenta publiskošanas bijušais premjerministrs un opozīcijas līderis Mirs Hoseins Musavi paziņojumā pieprasīja rīkot referendumu un izstrādāt jaunu konstitūciju. Musavi skaidroja, ka Irānas politiskajai sistēmai nepieciešama fundamentāla transformācija.

Musavi, kurš kopš 2011. gada ir mājas arestā, apgalvoja, ka Irānas iedzīvotāji vēlas pārmaiņas, balstoties uz devīzi "Sieviete, dzīvība, brīvība". Šī devīze bieži izskanējusi pēdējo mēnešu protestos. 5. februārī septiņi politieslodzītie vienotā paziņojumā atbalstīja Musavi idejas. Atbalstu viņam paudušas sabiedrībā zināmas personas Irānā un ārzemēs.

Zinātnieku grupa Irānas Kurdistānas rietumu reģionā, kas bija protestu epicentrs, nesen pieprasīja referendumu, kuru uzraudzītu starptautiski novērotāji un grupa ar represijās iesaistītajiem.

Savukārt 10. februārī Vašingtonā norisinājās izraidīto opozīcijas aktīvistu tikšanās. Grupa ziņoja, ka strādā pie hartas izveides pārejai uz jaunu, sekulāri demokrātisku sistēmu, kurai sekotu brīvas vēlēšanas. Nav zināms, vai šī opozicionāru grupa un viņu piedāvājumi gūtu atbalstu Irānā.

Irānā ir sācies revolucionārs process, kas iedvesmojies no kustības un saukļa "Sieviete, dzīvība, brīvība", komentēja Vašingtonā bāzēts politiskais analītiķis Ali Afšari. Analītiķis, kurš Irānā nonāca apcietinājumā sava aktīvisma dēļ, skaidrojis, ka pieprasījums pēc referenduma un sabiedrības grupu veidotā harta, protestu kustībai ir radījusi daudzsološu perspektīvu.

"Organizāciju izveidotā harta ir atgādinājums, ka radikālas pārmaiņas nāks no valsts iekšpuses. Harta izvirza prasības, kuras ir konkrētas un var apvienot miljoniem Irānas iedzīvotāju ap sasniedzamiem mērķiem," komentēja Virdžīnijas publiskās izpētes universitātes "College of William & Mary" vēsturnieks un profesora palīgs Pejmans Džafari.