Pirmdien, kad vizītē Kijivā bija ieradies ASV prezidents Džo Baidens, Krievija testējusi kodolraķeti "Sarmat" jeb "Satan II", taču izmēģinājums izrādījies neveiksmīgs, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta raidsabiedrība CNN.
Krievija pa īpašo sakaru līniju konfliktu novēršanai pirms tam brīdinājusi ASV par gaidāmo izmēģinājumu, liecina vienas amatpersonas teiktais.
Savukārt otrs ierēdnis atklājis, ka šis tests nav radījis draudus ASV un netiek uztverts kā anomālija vai eskalācija. Taču smagās raķetes, kas Rietumos pazīstama kā "Satan II" un spēj nest vairākas kodolgalviņas, izmēģinājums ir izgāzies, atklājuši avoti.
Iepriekš Krievijā jau notikuši veiksmīgi šīs raķetes izmēģinājumi. Kā uzskata amerikāņu ierēdņi, ja arī šoreiz tests būtu bijis veiksmīgs, diktators Vladimirs Putins to būtu izcēlis kā svarīgu sasniegumu savā 21. februāra runā Federālajā sapulcē.
Putins savā runā raķetes izmēģinājumu nepieminēja, taču paziņoja par to, ka Krievija aptur dalību Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START).
"Sarmat" jeb "Satan II" raķete tiek izstrādāta kopš 2009. gada. 2016. gadā Maskava paziņoja, ka tiek sākti raķetes izmēģinājumi. Kā apgalvoja Krievija, raķete ar vairākām kodolgalviņām varot iznīcināt Francijas vai ASV Teksasas štata izmēriem līdzvērtīgas platības.
Pirmais veiksmīgais raķetes izmēģinājums notika 2017. gadā. Par veiksmīgu raķetes testu Krievija paziņoja arī 2022. gada 20. aprīlī, kad jau gandrīz mēnesi karoja Ukrainā un bija sagruvis Kremļa sapnis ātri ieņemt Kijivu.
Putins tolaik dižojās, ka "Sarmat" izmēģinājums liks Kremļa ienaidniekiem "padomāt divreiz".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
