Pēdējo nedēļu laikā Krievija, visticamāk, atkal ir mainījusi savu pieeju karā pret Ukrainu. Tās kampaņa tagad, visticamāk, galvenokārt ir vērsta uz Ukrainas bruņoto spēku degradāciju, nevis koncentrējas uz nozīmīgu jaunu teritoriju sagrābšanu, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona raksta, ka kopš 2014. gada Krievijas stratēģiskais mērķis Ukrainā, visticamāk, ir bijis konsekvents: kontrolēt savu kaimiņvalsti. Laikā no 2014. līdz 2021. gadam tā īstenoja šo mērķi, veicinot nepieteiktu karu Donbasā un anektējot Krimu.
Savukārt 2022. gada 24. februārī Krievija īstenoja jaunu pieeju un uzsāka pilna mēroga iebrukumu ar mērķi sagrābt visu valsti un gāzt tās valdību. Līdz 2022. gada aprīlim Krievija saprata, ka tas nav izdevies, un koncentrējās uz savas varas paplašināšanu un formalizēšanu pār Donbasu un Ukrainas dienvidiem. Progress, kuru panākuši okupanti, bijis lēns un ar lieliem zaudējumiem, norāda Lielbritānijas ministrija.
Krievijas vadība, visticamāk, īstenos ilgtermiņa operāciju, kuras mērķis ir panākt, ka Krievijas priekšrocības iedzīvotāju un resursu ziņā galu galā būs pārākas pār Ukrainas iespējām pretoties, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
