'Der Spiegel': Ķīnas kompānija apsver Krievijai sūtīt kaujas dronus  (10)

Pēdējās dienās Ķīna ir saņēmi brīdinājumus no ASV, Vācijas un citām Rietumu valstīm nepārdot ieročus, ko Krievija varētu izmantot karā pret Ukrainu. Rietumu valstis brīdinājušas, ka šādai rīcībai būtu nopietnas sekas.

Pagājušajā nedēļas nogalē notikušajā Minhenes Drošības konferencē ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par savu tikšanos ar Ķīnas ārlietu ministru Vangu Ji. "Mūs uztrauc iespēja, ka Ķīna apsver piegādāt Krievijai letālu atbalstu agresijai pret Ukrainu. Es paskaidroju, ka tas radītu nopietnas sekas starpvalstu attiecībās," skaidroja Blinkens.

Atbildot uz Blinkena teikto, Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis apsūdzējis ASV valsts sekretāru viltus ziņu izplatīšanā. Savukārt medija "Der Spiegel" rīcībā esošā informācija norāda, ka plānotā sadarbība starp Pekinu un Kremli ir vēl nopietnāka nekā uzsver Blinkens.

Atsaucoties uz "Der Spiegel" rīcībā esošo informāciju, zināms, ka Krievijas armija šobrīd ir iesaistījusies sarunās ar Ķīnas dronu ražotāju "Xi'an Bingo Intelligent Aviation Technology" par kamikadzes dronu masveida ražošanu Krievijai. Šie atklājumi izraisījuši jaunas diskusijas par iespējamu Ķīnas militāro atbalstu Krievijai.

Ķīnas dronu ražotājs esot piekritis ražot un testēt 100 "ZT-180" dronu prototipus pirms tos piegādās Krievijas Aizsardzības ministrijai šī gada aprīlī. Militārie eksperti uzskata, ka šāda modeļa droni var pārvadāt 35 – 50 kg smagas kaujas galviņas.

Krievija līdz šim ir iepirkusi ieročus no Irānas un Ziemeļkorejas, tostarp arī dronus. Savukārt Ķīna līdz šim ir atturējusies nodrošināt agresorvalsti ar militāro palīdzību, apgalvojot, ka uz konfliktu skatās neitrāli.

Bezpilota lidaparāti varētu līdzināties Irānas "Shaheed 136" kamikadzes droniem. Līdz šim Krievijas armija ir izmantojusi vairākus simtus "Shaheed 136" dronu uzbrukumos Ukrainai. Irānas dronus Krievija izmantojusi uzbrukumos dzīvojamajām ēkām, spēkstacijām un centrālās siltumapgādes objektiem, kā rezultātā bojā gāja arī civiliedzīvotāji.

Ķīnas dronu ražotājs arī plānojot Krievijai piegādāt papildus materiālus un instrukcijas, lai agresorvalsts mēneša laikā pati varētu saražot 100 dronus.

Ķīnai jau pagājušajā gadā esot bijuši plāni nodrošināt Krieviju ar vēl lielāku atbalstu nekā iepriekš vēstīts. Uzņēmumi, kurus kontrolē Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija, bija plānojuši Krievijai piegādāt rezerves daļas iznīcinātājiem "SU-27" un citiem modeļiem, uzskaita medijs.

Ķīna arī esot plānojusi viltot piegādes dokumentus, tajos norādot, ka militāro lidaparātu rezerves daļas esot paredzētas civilās aviācijas lidmašīnām.

Janvārī Nīderlandes raidsabiedrība "NOS" ziņoja, ka valstī ražotie mikročipi esot piegādāti Krievijai caur Ķīnas uzņēmumiem. Nīderlandes mikročipi parādījušies 10 no 27 Krievijas ieročiem, kas nonākuši Ukrainas rokās, norādīts Ukrainas militāro spēku analīzē.

Daudzu valstu amatpersonas jau ir brīdinājušas, ka Ķīnas uzņēmumi Krievijai sūta satelīta attēlus ar Ukrainas kaujas zonām. Atbildot uz šiem apgalvojumiem Vašingtona piemēroja sankcijas vienam no Ķīnas uzņēmumiem.

Vācijas valdības rīcībā esot arī nonākusi informācija, ka Ķīna klientiem Krievijā piegādā komerciālos dronus. Militārās amatpersonas apgalvo, ka ierīces var izmantot dažādos veidos – gan civiliem mērķiem, gan militāriem. Esot arī pierādījumi, ka Krievija šīs ierīces izmantojusi izlūkošanas nolūkos Ukrainā.

Šie droni ir viens no iespējamajiem iemesliem, kāpēc Vācijas kanclers Olafs Šolcs un ārlietu ministre Annalēna Bērboka sarunās ar Vangu izteica bažas par Pekinas iespējamu militāro atbalstu Krievijai.

Avoti medijam vēstījuši, ka Vangs uz šiem apgalvojumiem atbildējis vēsi, apgalvojot ka Ķīna spēlē pēc noteikumiem.

Ķīnas Ārlietu ministrija noliedz ieroču piegādes Krievijai. "Zināms, ka NATO valstis, ieskaitot ASV, ir lielākais ieroču piegādātājs karam Ukrainā, tomēr viņi turpina apgalvot, ka Ķīna piegādā ieročus Krievijai. Šis ir pazīstams triks, kas atklājās drīz pēc Ukrainas krīzes sākšanās. Mēs mudinām NATO pārstāt nepamatotās spekulācijas un Ukrainas kontekstā izteikt apvainojumus pret Ķīnu," caur Ķīnas vēstniecību Berlīnē medijam "Der Spiegel" komentējis Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.