Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 147 470 karavīrus  (31)

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 650 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3375 tankus, 6609 bruņutransportierus, 2373 lielgabalus, 475 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 288 helikopterus, 2035 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5235 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Jārēķinās ar kara Ukrainā ieilgšanu, ko pavadīs Krievijas centieni panākt kaut kādu pamieru, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Pēc viņa paustā, nākotnē jārēķinās ar to, ka Krievijai resursu netrūkst. Tā spēj ražot munīciju un šaujamieročus, bet, lai gan vērtīgākie, modernākie ieroči aktīvi tiek izmantoti, tos neražo lielos apjomos.

"Krievijai resursu ir daudz, taču to vērtība un pielietojums kaujas laukā ir atkarīgs no tā, kā tie tiek integrēti. Līdz šim no Krievijas puses ir bijusi augsta politiskā iejaukšanās, kas noved pie neefektīvas resursu izmantošanas," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Balodis uzsvēra, ka, visticamāk, Krievija turpinās uzbrukumus Ukrainas civilajai un stratēģiskajai infrastruktūrai. Tas varētu būt fundamentāls elements Krievijas kara vešanā - mēģinājumi nokausēt gan Ukrainu, gan Rietumvalstis.

Tāpat, pētnieka ieskatā, Krievija meklēs veidus, kā ietekmēt Rietumvalstu sabiedrības, lai mazinātu atbalstu Ukrainai. Tie būs mēģinājumi panākt politiskas pārmaiņas, lai Ukraina zaudētu atbalstītājus un atbalsts pamazām sāktu izsīkt. Tas ļautu Krievijai vai nu sekmīgi uzbrukt, vai panākt, ka karu pamazām sāk aizmirst un tas nonāk "iesalušā" fāzē, kā tas bija Donbasā līdz pagājušā gada februārim.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, runājot par tālāko kara gaitu, atzīmēja, ka no Ukrainas puses piesardzīgi optimistiskais scenārijs būtu tāds, ka Krievija mēģinātu karā "iemest" aizvien lielāku cilvēku skaitu, jo apmācību, ekipējuma un ieroču sistēmu ziņā Ukrainai veidotos pārsvars.

Viņš norādīja, ka jāskatās, cik labi Krievijai izdosies organizēt ekonomiku, lai atbalstītu karadarbību, cik munīcijas viņiem izdosies saražot, kā izdosies aizvietot zaudētos tankus un bruņumašīnas. Rostoks uzsvēra, ka pagaidām nevar zināt, kā Krievijai tas varētu sekmēties.

"Izmisuma solis varētu būt kārtējā biedēšana ar kodolieročiem, ko Krievija regulāri dara. Kodolieroču pielietošana kaujas apstākļos Krievijai varētu atspēlēties, jo tā nonāktu vēl lielākā starptautiskajā izolācijā. Krievija varētu mēģināt aktīvāk apdraudēt dažādus Rietumvalstu vājos punktus, jo patlaban Rietumvalstis sūta ieročus un munīciju Ukrainai, vienlaikus ir nostāja, ka NATO dalībvalstis konfliktā nepiedalās," sacīja Rostoks.

Viņaprāt, Krievija varētu mēģināt aktīvi apdraudēt piegādes ceļus, piemēram, ja militārais ekipējums ar kuģiem tiek vests no ASV uz Eiropu. Tāpat Krievija varētu mēģināt apdraudēt kritisko infrastruktūru Rietumvalstīs, tādējādi palielinot cenu, kādu maksājam par Ukrainas atbalstīšanu. Tomēr tas ir abpusēji griezīgs asmens, skaidroja eksperts.

Tādā veidā Krievija var cerēt mazināt Rietumu atbalstu, bet tā var panākt pretējo efektu, jo Rietumu apņēmība palīdzēt Ukrainai varētu pieaugt, ja šādi uzbrukumi notiktu. Rostoks secināja, ka Krievijas rīcībā nav daudz instrumentu, ar kuru palīdzību varētu mainīt kara gaitu, vienlaikus nepasliktinot situāciju.

Savukārt pēc politologa Kārļa Daukšta domām Krievijā turpinās "pobedabesija" jeb uzvaras skurbuma retorika, tomēr Ukraina nezaudēs šo karu. Krievija patlaban domā par sarunām, kuras tai ļautu paturēt okupētās teritorijas un sagatavoties nākamajiem uzbrukumiem pārējai Ukrainai, kas varētu sekot pēc dažiem gadiem.

Pēc politologa paustā, Krievijas sapnis ir nosēdināt Ukrainu pie sarunu galda ar Rietumu atbalstu, taču to nepieļaušot ne Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ne ukraiņu tauta. Tiklīdz Ukrainas prezidents piekristu kaut mazākajam kompromisam, viņš nebūtu Zelenskis un nebūtu prezidents, izteicās eksperts, pēc kura domām ukraiņu tauta nav gatava teritoriālajiem zaudējumiem.

"Patlaban ukraiņu tauta nosaka tālāko attīstības virzienu. Eiropas liktenis patlaban atrodas ukraiņu karavīru rokās. Viss tiek izšķirts ierakumos, nevis diplomātiskajās sarunās," uzsvēra politologs.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.