Ukrainas robežjosla gar Krievijas un Baltkrievijas robežām tiks paplašināta līdz diviem kilometriem un nomīnēta. To paredz pagājušajā nedēļā Augstākajā radā veiktās izmaiņas likumos par robežas aizsardzību, vēsta "Radio Svoboda".
Izmaiņas likumos arī sakārto veidus, kā piesaistīt Bruņotos spēkus, Nacionālo gvardi un policiju robežas aizsardzībai karastāvokļa apstākļos.
Baltkrievija faktiski ir uzskatāma par Krievijas iebrukumā iesaistīto pusi, jo Krievijas spēki brīvi izmanto Baltkrievijas teritoriju un infrastruktūru uzbrukumu veikšanai Ukrainai.
Savukārt mediji pagājušajā nedēļā rakstīja par Kremļa plānu integrēt Baltkrieviju Krievijā līdz 2030. gadam.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
