Pirms gada Krievija atzina tā saukto Luhanskas tautas republikas (LTR) un Doneckas tautas republikas (DTR) neatkarību. Tam sekoja iebrukums Ukrainā, sludinot, ka tas darīts, lai aizsargātu krievvalodīgos Donbasā – Doneckas un Luhanskas apgabalos. Šajos apgabalos Krievija iebruka 2014. gadā, arī toreiz savu rīcību skaidrojot ar krievvalodīgo iedzīvotāju aizsargāšanu. Tika sarīkoti referendumi par šo apgabalu atdalīšanu no Ukrainas un "tautas republiku" izveidi.
Pirms šīs notikumu virknes bija vērojama ilggadēja Doneckas politiķu retorika par Donbasa apgabala īpašo stāvokli, atrodoties Ukrainas sastāvā. Par to, kādas sekas izraisījis Doneckas separātisms, "Delfi" vaicāja ukraiņu pētniekam, Luhanskas iedzīvotājam Konstantīnam Skorkinam.
Vladimirs Putins nemitīgi atkārto, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, lai aizsargātu Donbasā esošos krievus, kurus Ukraina apspiež, pirmkārt, saistībā ar krievu valodas lietošanu. Daudzi Eiropā un Krievijā joprojām tic tam, ka Doneckas separātismam ir reāls pamats. Vai tiešām līdz 2014. gadam šis reģions bija prokrievisks?
2014. gadā Ukrainā tika veikta aptauja par Ukrainas iedzīvotāju politisko noskaņojumu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Donbasā dzīvojošie nejuta, ka krievu valoda kaut kādā veidā tiktu apspiesta, ka viņiem kāds traucētu to lietot vai apgūt, dzīvojot neatkarīgā Ukrainā. Taču vienlaikus viņi uzskatīja, ka kaut kādi draudi no Kijivas puses pastāv. Donbasā viss tika būvēts uz šādām pretrunām, ko izmantoja tur valdošā grupa
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
