Kremļa mērķu sasniegšana Ukrainā ir svarīgāka par sarunām, uzsver Peskovs  (13)

Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka līdz šim no Kijivas neesot nekādu signālu, ka ukraiņu būtu gatavi sarunām.

"Šajā gadījumā mūsu mērķu sasniegšana ir vissvarīgākā lieta, tā ir mūsu prioritāte," piebilda Peskovs.

Viņš norādīja, ka pirms sarunu uzsākšanas Ukrainai esot jāatzīst daļēji okupēto Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalu piederība Krievijai.

"Tā ir ļoti svarīga realitāte," apgalvoja Kremļa rupors, lai gan apgabalus, par kuru aneksiju, pamatojoties uz fiktīviem referendumiem, un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām Maskava paziņoja septembrī, tā pilnībā pat nekontrolē.

Vēl jo vairāk, no Hersonas, par kuras pievienošanu Krievijai uz "mūžīgiem laikiem" paziņojuši Kremļa emisāri, krievi tika patriekti jau novembrī.

Turklāt Maskavai nav nekāda pamata cerēt, ka šīs aneksijas varētu atzīt pat tās galvenie sabiedrotie, nemaz nerunājot par starptautisko sabiedrību.

Peskovs arī izteicās, ka Maskavai vēl esot jāsasniedz zināmi kara mērķi. Lai gan nekādus racionālus kara mērķus Krievija tā arī joprojām nav spējusi formulēt, pirms gada uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā Putins paziņoja, ka esot jāpanāk Ukrainas "denacifikācija" un "demilitarizācija".

Kā ziņots, Ukrainas valdība par sarunu uzsākšanas priekšnoteikumu uzskata pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām, norādot, ka vispirms jāgūst uzvara kaujas laukā, pirms ķerties pie diplomātijas.

Pretējā gadījumā, Putins jebkādas sarunas un uguns pārtraukšanu izmantos vienīgi kā atelpu, lai pēc tam atsāktu uzbrukumu.

Krievijas Krasnodaras novadā Tuapsē izcēlies plašs ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā, otrdien ziņo vietējie mediji.

Ugunsgrēks aptvēra 200 kvadrātmetru lielu platību pirms tika apdzēsts. Internetā publicētakos video no notikuma vietas redzami dūmu stabi, un vietējie iedzīvotāji stāsta, ka dzirdējuši arī sprādzienu troksni.

Amatpersonas neatklāja, kāds bijis ugunsgrēka cēlonis, tomēr skaņā ar neapstiprinātām ziņām vairākos "Telegram" kanālos noticis bezpilota lidaparātu uzbrukums rūpnīcai Krasnodaras novadā, kas atrodas pie Melnās jūras un nosacīti tuvu Ukrainai un okupētajai Krimai.

Krievijas ziņu aģentūra "Ria Novosti", atsaucoties uz avārijas dienestiem, vēsta, ka netālu no rūpnīcas pamanīts lidrobots.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vairākkārt ziņots par pretuzbrukumiem Krievijas teritorijā, tai skaitā ar lidrobotiem. Ukrainas varasiestādes pārsvarā atturas komentēt šos incidentus.

Krievijas hakeri dienā veic vidēji vairāk nekā desmit uzbrukumus Ukrainai, intervijā britu laikrakstam "The Independent" atklājis Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasils Maļuks.

"Tie ir dažāda veida uzbrukumi, dažreiz patiešām masīvi, dažreiz diezgan sarežģīti. Pašlaik Krievija veic vidēji vairāk nekā desmit kiberuzbrukumus dienā (..). To mērķi ir dažādi: valsts resursi, kritiskās infrastruktūras objekti utt. Bet mēs veiksmīgi cīnāmies pret ienaidnieku arī kibertelpā," paziņoja Maļuks.

2020.gadā Ukrainas Drošības dienests reģistrēja 800 kiberuzbrukumus, 2021.gadā aptuveni 2000, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma reģistrēti jau vairāk nekā 4500.

Maļuks sacīja, ka, ņemot vērā intensīvos un dažādos Krievijas kiberuzbrukumus, Ukrainas Drošības dienestam nācies pilnībā pārorganizēties, lai spētu stāties pretī šiem draudiem.

Ukrainas Drošības dienesta kibertelpas speciālisti cītīgi strādā dienu un nakti, lai atvairītu ienaidnieka kiberuzbrukumus, paziņoja Maļuks, piebilstot, ka kibertelpā tagad tiek strādāts krietni vairāk nekā pirms kara.

Maļuks pauda pārliecību, ka Ukraina, neskatoties uz uzbrukumiem dažādās frontēs, noteikti uzvarēs.

"Man, tāpat kā jebkuram ukrainim, nav nekādu ilūziju par [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un viņa motīviem šajā karā. Tāpēc mans vēstījums [viņam] ir vienkāršs: jūs mūs nekad nesagrausiet un neiznīcināsiet. Mēs cīnāmies ne tikai par Ukrainas nākotni, bet visas civilizētās pasaules drošu nākotni," sacīja Maļuks.