Vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien pauda solījumus stiprināt sadarbību kodolenerģijas jomā, jo tā varot palīdzēt Eiropai attālināties no oglekli izdalošo fosilo kurināmo izmantošanas.
Bulgārija, Horvātija, Čehija, Somija, Francija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija vienojušās atbalstīt jaunus projektus paralēli jau esošajām atomelektrostacijām, liecina ES dalībvalstu enerģētikas sanāksmes laikā Stokholmā publiskots paziņojums.
"Kodolenerģija ir viens no vairākiem rīkiem, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus," teikts paziņojumā.
Ministri no šīm 11 valstīm arī apsvēra iespējas īstenot kopīgu zinātnisko sadarbību kodolenerģijas jomā un dalīties ar labākajiem risinājumiem drošības problēmu risināšanā.
Francija, kas ilgstoši paļāvusies uz kodolenerģiju, virza pūliņus veidot ciešākas Eiropas saiknes kodolenerģijas jomā.
Taču vienlaikus šī tēma radījusi šķelšanos Eiropā, un vairākas ES valstis iebilst pret šādu ieceri, Vācijai un Spānijai paužot jo sevišķu kritiku.
Austrija, Vācija un Luksemburga Stokholmā kārtējo reizi apstiprināja savu pretestību kodolenerģijas attīstīšanai Eiropā.
"Ja mēs vēlamies uzvarēt sacīkstē pret klimata izmaiņām, mums jābūt ātriem," pirmdien sacīja Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Turmē, piebilstot, ja jaunas atomelektrostacijas būvniecībai nepieciešami 15 gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
