Februārī trīs nedēļas ilgušā Krievijas ofensīvā pie Vuhledaras pa okupantu tehnikas kolonnām ukraiņi šāva ne tikai ar padomju parauga ieročiem, bet arī amerikāņu prettanku raķetēm "Javelin", haubicēm M777, franču pašgājējartilēriju "Caesar" un pat raķešu artilērijas sistēmām HIMARS, raksta laikraksts "The New York Times" (NYT).
"Vienā gadījumā ukraiņu vadība izsauca vadāmo HIMARS raķešu uguni – tās parasti pielieto pret stacionāriem mērķiem kā munīcijas noliktavas vai kazarmas, bet tāpat izrādījās efektīvas pret stāvošu tanku kolonnu," teikts rakstā.
Ukrainas karavīri atklāj, ka vispirms izpētījuši ceļus un maršrutus, tad ierīkojuši slēpņus un gaidījuši. Tieši slēpņu veidošana jau no pirmajām Krievijas iebrukuma dienām bija raksturīgākā Ukrainas spēku taktika, skaidro medijs.
Ukrainas 72. brigādes komandieri notikumus pie Vuhledaras dēvē par "pašu lielāko tanku kauju šajā karā". Kaujās par pilsētiņu viena no Ukrainas tanku T-64 komandierim Dmitrijam Grebenkam pavēles par izbraukšanu uz pozīcijām un šaušanu pa pretiniekiem dotas trīs četras reizes dienā.
NYT arī apraksta gadījumu, kad leitnants Vladislavs Bajaks no bunkura Vuhledarā drona video pamanījis pirmo tuvojošos 15 tanku un bruņumašīnu kolonnu.
"Mēs bijām gatavi. Mēs zinājām, ka kaut kas tāds notiks," viņš stāsta. Jau iepriekš uz zemes ceļa bija sagatavota nāves zona, atlicis tikai dot pavēli pa rāciju.
"Ar amerikāņu "Javelin" raķetēm ar infrasarkano staru vadāmību, un ukraiņu lāzervadāmajām "Stugna-P" bruņotas prettanku grupas aktivizēja ieročus. Tālāk bija gatavas artilērijas baterijas. Zemes ceļš nebija mīnēts, bet visi lauki apkārt ar tām nosēti, lai spiestu krievus pārvietoties tika uz priekšu pa ceļu, un neļautu tankiem apgriezties, tiklīdz kā slazds aizcirtīsies," raksta NYT.
Tanku kolonna kļūst visvairāk ievainojama, kad atskan pirmie šāvieni, mehāniķi krīt panikā, mēģina apgriezties un uzbrauc uz mīnētajām ceļmalām, skaidro leitnants.
Apturētā tehnika kļūst par šķērsli, kas palēnina vai aptur pārējo kolonnu. Tajā brīdī uguni atklāj artilērija, iznīcinot vēl vairāk tehnikas vienību un no bruņutransporta ārā lienošos okupantus.
"Sākas haoss un sprādzieni," skaidro armijnieks.
Viņš pieļauj, ka Krievijas komandieri bruņutehnikas kolonnas par spīti lielajiem zaudējumiem uz priekšu sūtīja, jo tiem nebija citu iespēju pret labi nocietinātām Ukrainas pozīcijām.
Ukraina iepriekš paziņoja, ka uzbrukumos Vuhledarai Krievija ir zaudējusi vismaz 130 tanku un bruņumašīnu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
