Moldovas parlamentā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu visos oficiālajos dokumentos ar jēdzienu "rumāņu valoda".
Likumdevēju sapulces sēdē ceturtdien starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem izraisījās asa konfrontācija.
Laikā, kad notika balsošana par valsts valodas nosaukuma maiņu konstitūcijā, komunisti un sociālisti mēģināja nobloķēt tribīni, un tā rezultātā izraisījās kautiņš.
Neraugoties uz to, likumprojekts tika pieņemts ar partijas "Rīcība un solidaritāte" (PAS) deputātu 55 balsīm.
27. februārī PAS frakcija parlamentā reģistrēja likumprojektu par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu likumos ar jēdzienu "rumāņu valoda".
Atbilstoši iecerei jēdzieni "moldāvu valoda", "valsts valoda", "oficiālā valoda" un "dzimtā valoda" jāaizstāj ar jēdzienu "rumāņu valoda".
Kā Moldovas, tā Rumānijas pamatiedzīvotāji ir rumāņi. Mūsdienu Moldovas teritorija, atskaitot Piedņestru, līdz 1940. gadam atradās Rumānijas sastāvā, kad to līdz ar pārējo Rumānijas Besarābijas provinci, balstoties ar Vāciju noslēgtajā Molotova-Ribentropa paktā, anektēja Padomju Savienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
