Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs sestdien kritizēja pasaules turīgās valstis un lielās enerģētikas kompānijas par nabadzīgo valstu žņaugšanu ar plēsonīgām procentu likmēm un kropļojošām degvielas cenām.
Gutērrešs vistrūcīgāko pasaules valstu samitā sacīja, ka turīgajām valstīm vajadzētu 500 miljardus ASV dolāru (471 miljards eiro) gadā atvēlēt, lai palīdzētu "apburtajā lokā ieslodzītajām" valstīm, kurām ir liegti centieni uzlabot savu ekonomiku, veselību un izglītību.
Samita atklāšanā ANO ģenerālsekretārs kritizēja ietekmīgāko valstu attieksmi pret nabadzīgajām valstīm.
"Ekonomikas attīstība ir izaicinājums, kad valstīm hroniski trūkst resursu, tās slīgst parādos un joprojām cieš no vēsturiskas netaisnības, ko radīja nevienlīdzīgā reakcija uz Covid-19," sacīja Gutērrešs.
Vismazāk attīstīto valstu grupa jau ilgstoši ir sūdzējusies, ka nesaņēma Covid-19 vakcīnas, jo tās tika koncentrētas Eiropā un Ziemeļamerikā.
"Cīņa pret klimata katastrofu, kuras izraisīšanā jūs neko neizdarījāt, ir problemātiska, ka kapitāla izmaksas ir ļoti augstas" un saņemtā finansiālā palīdzība ir "piliens jūrā", teica ANO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka "fosilā kurināmā milži grābj lielu peļņu, kamēr miljoni cilvēku jūsu valstīs nevar atļauties pārtiku".
Gutērrešs atzina, ka nabadzīgākās valstis atpaliek "digitālajā revolūcijā" un Krievijas sāktais karš Ukrainā vēl vairāk palielina izmaksas par pārtiku un degvielu.
"Mūsu globālo finanšu sistēmu izveidoja turīgās valstīs lielā mērā savās interesēs," viņš paziņoja, piebilstot, ka daudzām no samita valstīm ir "liegta likviditāte", tādēļ tās "ar plēsonīgām procentu likmēm" ir izslēgtas no kapitāla tirgiem.
Turīgās valstis nav pildījušas solījumu 0,15-0,2% no sava nacionālā kopienākuma atvēlēt vismazāk attīstītajām valstīm, kurām būtu nepieciešami "vismaz 500 miljardi ASV dolāru" gadā, lai pārvarētu problēmas, izveidot darbavietas un apmaksātu parādus, pauda ANO ģenerālsekretārs.
Tāpat, kā viņš atzina, bagātās valstis nav izpildījušas solījumu simtiem miljardu dolāru atvēlēt, lai nabadzīgās valstis varētu cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Vismazāk attīstīto valstu samitā 46 zemju pārstāvji ierasti pulcējas reizi desmit gados, bet kopš 2021. gada koronavīrusa pandēmijas dēļ samits divreiz tika atlikts.
Sanāksmē Dohā nepiedalās divas pasaulē visnabadzīgākās valstis - Afganistāna un Mjanma -, jo to valdības nav ANO dalībvalstu atzītas.
Tāpat pasākumā nepiedalās neviens no pasaules lielāko valstu līderiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
