Starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa svarīgāko ģenerāli Valēriju Zalužņiju radušās domstarpības jautājumā par Bahmutas aizsardzību – valsts vadītājam un bruņoto spēku virspavēlniekam esot principiāli atšķirīgi viedokļi par pareizāko rīcību, atsaucoties uz vācu mediju BILD, raksta aģentūra UNIAN.
Atsaucoties uz vairākiem avotiem Ukrainas politiskajā vadībā, BILD raksta, ka pirms dažām nedēļām Zalužnijs ieteicis apsvērt iespēju atvilkt spēkus no Bahmutas taktisku apsvērumu dēļ.
"Nomācošs vairākums karavīru Bahmutā nesaprot, kāpēc pilsēta tiek aizsargāta," medijam komentē kāds Ukrainas militārais analītiķis, kurš vēlējās palikt anonīms.
"Lai arī Krievijas zaudējumi, kā runā, ir ievērojami lielāki, pašaizliedzīgi aizsargājot pilsētu ir krituši arī daudzi ukraiņu karavīru. Runā, ka uz šī fona Zalužnijs uzstājis uz iespējamo iziešanu no Bahmutas agrīnā posmā," teikts publikācijā.
Kā raksta BILD, Zalužņija viedoklim piekrītot lielākā daļa Bahmutu aizstāvošo karavīru.
Oponenti gan argumentē, ka, aizejot no Bahmutas, līdzīgas kaujas notiktu citās vietās. Mērķis ir neļaut Krievijas spēkiem virzīties uz priekšu, vienlaikus nodarot tiem smagākos iespējamos zaudējumus.
Savukārt kāds cits Ukraina militārais analītiķis norāda: "Sākumā Bahmuta bija lamatas krieviem, bet tagad tās ir lamatas mums. Nogalinām viņus attiecībā 1:7 – tas ir vienīgais militārais iemesls noturēt Bahmutu."
Doneckas apgabala Bahmutu Krievijas spēki cenšas ieņemt kopš pagājušās vasaras, taču līdz šim tas nav izdevies un prasījis okupantiem lielus zaudējumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis februārī paziņoja, ka Ukrainas spēki paliks Bahmutā, kamēr tas būs saprātīgi.
ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW) 6. martā raksta, ka Ukrainas militārā vadība, iespējams, ir pieņēmusi lēmumu par taktisku atkāpšanos no Bahmutas. To veicinājusi vietējā dzelzceļa tilta sagraušana.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
