Ukraina cīnās par neatkarību un tiesībām pastāvēt kā valsts, Kirbija teikto atstāsta medijs "Amerikas balss".
"Ja kāda nācija uz šīs planētas saprot tā būtību, tad tās ir ASV, jo mums par savu neatkarību bija jācīnās vismaz divas reizes. Un mums tam bija nepieciešama ārvalstu palīdzība," medijs citē Kirbiju.
Karš negatīvi ietekmē situāciju pārtikas un enerģētikas tirgū pasaulē, viņš turpina.
Ja Kijivas sabiedrotie atļaus Putinam sagrābt Ukrainu, uzsver Baltā nama pārstāvis, diktators pie tā neapstāsies.
"Kāds būs viņa nākamais mērķis? Un cik naudas un asiņu, tostarp amerikāņu asiņu, tas prasītu?" rezumēja Kirbijs.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
