Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos drīzumā sasniegs kulmināciju, ja okupanti ieņems Bahmutu, jo Maskavai nav kaujas spēka un papildspēku, kas nepieciešami, lai izmantotu izrāvienu netālu no Bahmutas, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
ISW nav konstatējusi nevienu pazīmi, kura norādītu, ka Krievijas militārpersonām būtu labi aprīkoti un sagatavoti rezerves spēki, lai virzītos aiz Bahmutas robežām. Lielākā daļa novēroto Krievijas vienību Donbasā jau ir iesaistītas uzbrukuma operācijās, tostarp Krievijas gaisa desanta (VDV) elementi, kas pievienojās Krievijas ofensīvai Bahmutā 2023. gada janvārī.
Kauja par Bahmutu norit jau ilgu laiku, un tās rezultātā lielus zaudējumus piedzīvojušas abas puses. Pilsēta nav nozīmīga no stratēģiskā viedokļa, taču ieilgušās karadarbības dēļ tā ieguvusi vērā ņemamu simbolisko un politisko nozīmi.
Vairākas amatpersonas, tostarp ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, paudušas, ka Bahmutas krišana un nonākšana okupantu kontrolē nenozīmētu to, ka Krievija ieguvusi iniciatīvu šajā karā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.