Londona atgādina, ka 9. martā Krievija veica vismaz 80 tāla attāluma triecienu vilni pret Ukrainas kritisko infrastruktūru. Krievija uzbrukuma laikā izmantoja spārnotās raķetes, pretgaisa aizsardzības raķetes virszemes lomā, Irānas vienvirziena uzbrukumu bezpilota lidaparātus un neparasti lielu skaitu no gaisa palaižamu hiperskaņas ballistisko raķešu.
Šis bija pirmais tāla attāluma uzbrukumu vilnis kopš 2023. gada 16. februāra un, iespējams, viens no lielākajiem kopš 2022. gada decembra. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka nogalināti vismaz 11 civiliedzīvotāji, raksta Lielbritānijas ministrija.
Intervāls starp triecienu viļņiem, iespējams, palielinās, jo Krievijai tagad ir jāsakrāj pietiekami daudz no jauna saražotu raķešu, lai tā varētu nodrošināt pietiekami lielu uzbrukumu, kas spētu radīt problēmas Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, noslēgumā ziņo britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
