Pēdējo nedēļu laikā grupējuma 'Vagner' īpašnieks Jevgeņijs Prigožins, visticamāk, ir zaudējis piekļuvi personāla atlasei Krievijas cietumos nemitīgo strīdu ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību dēļ, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka Prigožins tagad sava algotņu grupējuma rindas, visticamāk, mēģina papildināt ar brīvībā esošajiem Krievijas pilsoņiem. Kopš 2023. gada marta sākuma "Vagner" izveidojis savu pārstāvju komandas, kas darbojas sporta centros vismaz 40 vietās visā Krievijā.
Pēdējo dienu laikā slepeni "Vagner" vervētāji Maskavas vidusskolās vadīja arī karjeras sarunas, izplatot anketas ar nosaukumu "Jaunā karavīra pieteikums", lai apkopotu ieinteresēto skolēnu kontaktinformācija, norāda Lielbritānijas ministrija.
Aptuveni puse no ieslodzītajiem, kurus "Vagner" jau ir izvietojis Ukrainā, visticamāk ir kļuvuši par upuriem, un maz ticams, ka jaunās iniciatīvas spēs kompensēt zaudējumus, ko radījusi nespēja vairāk vervēt ieslodzītos. Ja ieslodzīto vervēšanas aizliegums turpināsies, Prigožins, visticamāk, būs spiests samazināt "Vagner" operāciju apjomu vai intensitāti Ukrainā, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
