Francijas Senāts balsojumā sestdien apstiprinājis pretrunīgo valsts pensiju sistēmas reformu, kas ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem.
Senatori reformu atbalstīja ar 195 balsīm "par" un 112 "pret", šādi sperot vēl vienu soli tuvāk tam, lai iecere kļūtu par likumu.
Pēc apstiprināšanas Senātā reforma jāizskata parlamenta augšnama un apakšpalātas kopīgajā komitejā. Domājams, tas notiks trešdien.
Šajā dienā Francijā atkal paredzētas demonstrācijas un streiki.
Komiteja izstrādās galīgo likumprojektu, kas tiks nodots balsošanai abām palātām.
Ja Makrona valdībai pirms balsojuma neizdosies nodrošināt balsu vairākumu, premjerministre Elizabete Borna var izmantot reti lietoto un lielā mērā pretrunīgo konstitucionālo instrumentu, kas ir pazīstams kā 49.3 pants, lai pieņemtu likumprojektu bez balsojuma.
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
