Apsēstība ar industrializāciju un zemju apgūšanu, patoloģisks ļaunums un zemniecības iznīcināšana Padomju Savienības pastāvēšanas pirmajos gados noveda pie milzīga bada, kurā visvairāk cieta lauku iedzīvotāji. Vairākos gadījumos bada dēļ padomju pilsoņi burtiski kļuva par kanibāliem, apēdot citus cilvēkus.
Ukraiņu vēsturnieks Aleksandrs Goguns ir analizējis PSRS vadītāja Ņikitas Hruščova memuārus, kurš kā destaļinizācijas veicējs dažviet diezgan atklāti min, kādas šausmas bija jāpiedzīvo padomju pilsoņiem, vietām rakstot arī par kanibālisma gadījumiem.
1921. gadā, kad padomju Krievijā vēl ritēja pilsoņu karš, daudzviet izcēlās bads, jo komunistu vara zemniekiem sāka konfiscēt graudus un citus pārtikas produktus. "1922. gada sākumā es no Sarkanās armijas atgriezos Donbasā un partijas uzdevumā izbraucu uz laukiem, lai veiktu sēšanas kampaņu. Ciemā, kas agrāk dzīvoja turīgi, pēc 1921. gada sākās bads, bija pat cilvēku ēšanas gadījumi," savās atmiņās raksta Hruščovs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
