Šajās lietās Krieviju apsūdzēs par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un apzinātu civilās infrastruktūras graušanu, informē medijs.
Tiesa parasti publiski nekomentē lēmumus par aktīvām izmeklēšanām un nav zināms, kam tiesa grasās izvirzīt apsūdzības katrā gadījumā.
Galvenajam prokuroram Karimam Hanam vispirms savi secinājumi jāprezentē pirmstiesas tiesnešu kolēģijai, kurai jālemj, vai ir ievēroti tiesiskie standarti aizdomās turēto aresta orderu izsniegšanai, vai arī nepieciešami papildu pierādījumi.
Daži eksperti un diplomāti iepriekš pieļāva, kas apsūdzības varētu tikt izvirzītas personīgi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, jo SKT neatzīsts valsts līderu imunitāti lietās, kas saistītas ar kara noziegumiem, skaidro raidsabiedrība BBC.
Jebkurā gadījumā reāla Putina tiesāšanas iespējamība ir ārkārtīgi zema, jo SKT neizsludina aizmuguriskus spriedumus.
Krievija ir noliegusi, ka tās spēki pastrādā kara noziegumus, triecienus pa civilo infrastruktūru dēvējot par uzbrukumiem "militārās vadības, Ukrainas aizsardzības-militārā kompleksa objektiem un ar to saistītajai degvielas-enerģētikas infrastruktūrai".
Savukārt Ukrainas bērnu izvešanu Krievija nav slēpusi. Raidsabiedrība BBC ziņoja, ka bērnu un bāreņu izvešana no Ukrainas teritorijas sākās jau nedēļu pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma un turpinās joprojām. Kopš aprīļa bērnus no Ukrainas sāka nogādāt Krievijas ģimeņu pagaidu aizbildniecībā.
2022. gada maijā Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības atvieglotu piešķiršanu bērniem bāreņiem no Ukrainas. Kijiva uz to norādīja, ka Putins līdz ar to faktiski ir padarījis likumīgu bērnu nolaupīšanu no Ukrainas teritorijas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
