Tūkstošiem Ukrainas bāreņu pārvesti uz Krieviju vai okupētajām teritorijām  (10)

Pirmdien, 13. martā, publiskotā ziņojumā arī uzsvērts, ka karš akcentējis steidzamo reformu nepieciešamību Ukrainā. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsts bērnu namos bija vairāk nekā 105 000 ukraiņu bērnu, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropā uzreiz pēc Krievijas.

"Šis brutālais karš ir skaidri parādījis nepieciešamību izbeigt draudus, ar kuriem saskaras institucionalizētie bērni," komentēja Ņujorkā bāzētās organizācijas bērnu tiesību nodaļas asociētais direktors Bils Vans Esvelds.

"Tai vajadzētu būt starptautiskajai prioritātei – atgriezt bērnus, kurus nelikumīgi aizveda Krievijas spēki," piebilda Esvelds.

Ziņojumā uzskaitīts, ka uz Krieviju vai okupētajām teritorijām aizvesti tūkstošiem bērnu: "HRW ir dokumentējusi bērnu piespiedu pārvešanu no Ukrainas iestādēm. Starpvalstu adopcija bruņota konflikta laikā ir aizliegta. Civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošana no okupētās teritorijas ir kara noziegums."

Ziņojumā uzskaitītas 100 institūcijas, kurās pirms 2022. gada dzīvoja vairāk nekā 32 000 bērnu. Tās atrodas Krievijas šobrīd okupētajās teritorijās. Ziņojumā arī minēts, ka Ukraina vairāk nekā 20 gadus ir centusies reformēt sistēmu, tomēr institūciju skaits ir tikai palielinājies. 2015. gadā tās bija 663 institūcijas, bet 2022. gadā skaits palielinājās uz 727.

Gaidāms, ka kara rezultātā vēl vairāk bērni kļūs par bāreņiem vai tiks šķirti no vecākiem, uzsver medijs. "Bērni vairāk nonāk bērnu namos, ieskaitot tos, kuru vecākus nogalināja vai ievainoja, arī tos kuru vecāki kara dēļ piedzīvojuši mentālās veselības problēmas," skaidroja organizācija.

Pagājušā gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) apsprieda apgalvojumus, ka agresorvalsts militārie spēki ir nosūtījuši Ukrainas bērnus uz Krieviju kā daļu no lielāka mēroga piespiedu pārvietošanas un deportācijas programmas.

ANO ģenerālsekretāra asistente cilvēktiesību jautājumos Ilze Brands Kehris Drošības padomei skaidroja, ka Krievijas spēki arī vada filtrācijas operācijas, kurās okupētajās teritorijās ukraiņi sastopas ar sistemātiskām drošības pārbaudēm. Tajās novērojami neskaitāmi cilvēktiesību pārkāpumi. "Ir ziņas par bērnu piespiedu pārvešanu uz Krievijas okupētām teritorijām vai pat pašu Krievijas Federāciju," skaidroja Kehris.

Kad šie apgalvojumi izskanēja publiski, Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja tos raksturoja kā nepamatotus un apsūdzēja Rietumus centienos nomelnot viņa valsti. Viņš skaidroja, ka tas, ko definēja kā filtrāciju bijis vienkārši Krievijā ieceļojošo iedzīvotāju reģistrēšana.

"Cik mēs varam spriest, līdzīgas procedūras pret Ukrainas bēgļiem īstenotas arī Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs," septembrī Drošības padomē uzsvēra Ņebenzja. Viņš stāstīja, ka gandrīz 4 miljoni ukraiņu, ieskaitot 600 000 bērnu, ir devušies uz Krieviju vai tās okupētajām teritorijām, bet lēmums bijis labprātīgs.

Ziņojumā vērsta uzmanība arī uz kara radītajām emocionālajām traumām bērniem, vecāku nevērību un nepiemērotu aprūpi, kas radusies aprūpētāju trūkuma dēļ: "Daudziem bērniem iestādēs nedēļām ilgi nācās patverties no sprādzieniem pagrabos bez elektrības vai tekoša ūdens, tostarp bērniem ar invaliditāti. Kāda bērnu grupa no bērnu nama Mariupolē nerunāja četras dienas pēc tam, kad viņus evakuēja uz Ļvivu pagājušā gada martā."