Kazahstāna atsavina Krievijas kosmodroma operatora īpašumu Baikonurā  (11)

Kazahstānas tiesu izpildītāju dienests aizliedza Krievijas Kosmosa infrastruktūras centram izvest savus aktīvus un īpašumus no valsts un lika organizācijas vadītājam palikt Kazahstānā, 14. martā ziņoja laikraksts "The Moscow Times".

Mediji vēsta, ka lēmums pieņemts sakarā ar Krievijas valsts uzņēmuma parādu 13,5 miljardu tengu (29,7 miljonu ASV dolāru) apmērā Kazahstānas un Krievijas kopuzņēmumam "Baiterek" par darbu, kas saistīts ar raķešu "Souyz-5" nodarīto ekoloģiskā kaitējuma aprēķinu.

"Baiterek" tika izveidots 2005. gadā, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz ekoloģiski drošām raķetēm, vienlaikus atceļot "Proton" raķetes, kurās tiek izmantota ļoti toksiska heptila degviela.

Kazahstānas lēmums konfiscēt kosmosa uzņēmuma īpašumu notika dažas dienas pēc tam, kad Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" vadītājs Jurijs Borisovs publiski kritizēja Kazahstānas komunikāciju ministru Bagdatu Musinu par viņa komandas lēmumu atlikt jauna kosmosa kuģa palaišanas zonas būvniecību Baikonurā. Musins šo Borisova kritiku nosauca par "diplomātisku pārrēķināšanos".

Baikonuras kosmosa komplekss tika uzcelts 1950. gados kā Padomju Savienības pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 izmēģinājuma poligons. Pēc tam testēšanas laukums tika pārveidots par kosmodromu, un 1957. gada 4. oktobrī no objekta tika palaists pasaulē pirmais mākslīgais pavadonis "Sputnik".

Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievija ir turpinājusi izmantot Baikonuras kosmosa kompleksu, kopš 1994. gada iznomājot šo vietu no Kazahstānas.

Mēģinot samazināt savu atkarību no Baikonuras kosmodroma pilotētu raķešu palaišanai, Krievija 2012. gadā sāka būvēt "Vostočnij" kosmodromu Amūras Tālo Austrumu reģionā netālu no Ķīnas robežas. Taču šo projektu kavē ziņojumi par korupciju, un pēdējos gados desmitiem cilvēku, kas iesaistīti objekta plānošanā un celtniecībā, arestēti saistībā ar apsūdzībām par piesavināšanos un krāpšanu.