Ukrainas izmeklētāji savākuši simtiem dosjē par aptuveni 600 Krievijas spēku komandieriem, kurus tur aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu Ukrainā, vēsta medijs "The Guardian".
Prokurori žurnālistiem parādījuši 4x1,5 metrus lielu tabulu, kurā redzamas kara noziegumos aizdomās turēto personu fotogrāfijas un vārdi: no Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un prezidenta Vladimira Putina līdz pulkvežiem un citām militārajām pakāpēm.
"Dosjē par krievu komandieriem un ģenerāļiem mēs sākām vākt pagājušajā gadā," portāls citē Harkivas apgabala galveno prokuroru Oleksandru Fiļčakovu, "un mēs katru dienu turpinām tos papildināt."
Starp aizdomās turētajiem ir ģenerālpulkvedis Mihails Mizincevs, kurš vadīja trīs mēnešus ilgušo Mariupoles aplenkumu, kuras laikā, kā lēš Kijiva, gāja bojā 22 tūkstoši cilvēku. Postījumus Mariupolē salīdzina ar Alepo aplenkuma sekām Sīrijā pēc Krievijas veiktās bombardēšanas.
Uzlidojumus Sīrijā komandēja tieši Mizincevs un, kā pieļauj militārie eksperti, Mariupolē viņš daļēji izmantoja tur gūto pieredzi.
Ukrainas sarakstā ir arī Krievijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieris Azatbeks Omurbekovs – viņa vadītos karavīrus apsūdz par mierīgo iedzīvotāju slepkavībām, spīdzināšanām un izvarošanām Bučā.
Iepriekš Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins atklāja, ka viņa vadītā iestāde izmeklē 67 tūkstošus lietu par kara noziegumiem.
Otrdien Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba paziņoja, ka koalīcijai ar mērķi izveidot tribunālu agresijas un kara noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai pievienojušās vēl divas valstis.
"32 valstis tagad strādā kopā, lai sauktu pie atbildības Krievijas augstāko politisko un militāro vadību. Putins un viņa līdzzinātāji stāsies tiesas priekšā," Kuleba ierakstīja tviterī.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
