Mediji ieguvuši Kremļa plānu Moldovas pakļaušanai  (14)

10. februārī Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kirbijs preses konferencē negaidīti paziņoja par ASV izlūkdienesta rīcībā nonākušu informāciju, ka Kremlis plāno gāzt vēl vienu Eiropas demokrātiju. "Krievijas aktīvisti, no kuriem vairākiem joprojām ir saistība ar Krievijas izlūkdienestu, plāno safabricēt Moldovas protestus un tos izmantot, lai radītu sacelšanos pret valsts valdību," konferencē paziņoja Kirbijs.

Divas dienas pēc šī paziņojuma Moldovā sākās pret valdību vērstas demonstrācijas. "Delfi" iepriekš ziņoja, ka Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas centrā 19. februārī notikušas prokrieviskās "Sor" partijas organizētas demonstrācijas. Vietējā policija arestēja 54 protestētājus. Moldovas policija ziņoja, ka protestu laikā izskanēja arī četri spridzināšanas draudi.

Dažas dienas pirms šiem protestiem arī Moldovas prezidente Maija Sandu paziņoja, ka Krievija plāno ar opozīcijas protestiem, kā arī, iesaistot militārpersonas no agresorvalsts un tās sabiedrotajiem, uzbrukt valdības iestādēm, lai gāztu valsts varu.

Paralēli protestiem Moldovas robežpolicija ziņoja, ka tā, iespējams, apturējusi algotni no "Vagner" grupējuma, kurš vēlējies ieceļot valstī. Šajā nedēļā līdzīgi centies rīkoties arī 181 cits ārvalstnieks.

"Yahoo News" skaidro, ka Putina ģeopolitiskās ambīcijas pret Moldovu ir daudz plašākas nekā tikai protestu organizēšana. Medijs savā rīcībā ieguvis Kremļa iekšējās stratēģijas dokumentu, kurā atklāti Krievijas plāni attiecībā uz Moldovu. Dokumenta iegūšana ir daļa no sadarbības starp Eiropas ziņu organizācijām, tā skaitā "Delfi.ee", "The Kyiv Independent" un "Rise Moldova".

Dokumenta autors ir tā pati Prezidenta pārrobežu sadarbības direkcija, kas izstrādāja līdzīgu Krievijas stratēģiju par Baltkrievijas aneksiju. Avots, kurš nopludināja šo dokumentu, ziņojis, ka tas radīts 2021. gada rudenī ar Krievijas Ģenerālštāba un Kremļa galveno izlūkdienestu – FSB, SVR un GRU – ieguldījumu.

Krievijas stratēģija Moldovas jautājumos koncentrējas uz "ārējo spēku iesaistes Moldovas iekšlietās apkarošanu". Šo ārējo spēku mērķis ir stiprināt NATO ietekmi un vājināt Krievijas Federācijas ietekmi Moldovā, rakstīts ziņojumā. Kā ārējie spēki uzskaitītas ASV, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Ukraina un Turcija.

Kremļa vīzija ietver Moldovas pievienošanos Krievijas vadītajai Eirāzijas Ekonomiskajai Savienībai, kuru Krievija izveidoja kā atbildi ES un Kolektīvās drošības līguma organizācijai (KDLO) – Krievijas NATO versijai. Dokumentā aprakstīts plāns "neitralizēt" jebkādas Moldovas valdības darbības, kuras mērķētas uz Krievijas militāro spēku izraidīšanu no Piedņestras.

Piedņestras teritorija sastāv lielākoties no krievu valodā runājošiem iedzīvotājiem. Teritorija 1990. gadā, gadu pirms PSRS sabrukuma, atdalījās no Moldovas un šobrīd ir atkarīga no Krievijas atbalsta. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir izteiktas bažas, ka, sakarā ar teritorijas uzticību Kremlim un atrašanās vietu uz Ukrainas rietumu robežas, karš varētu izplatīties arī Piedņestrā.

Pagājušajā nedēļa ar dokumentu iepazīstināja Moldovas premjerministru Dorinu Rečeanu. Viņš apstiprināja, ka Kremļa dokumenta saturs atspoguļo to, ko viņš un daudzi viņa liberālajā valdībā jau sen ir zinājuši: "Kremlis jau ilgu laiku cenšas panākt, lai Moldovai nav suverenitātes pār tās ārpolitiku."

"Dokumentā Kremlis knapi atzīst Moldovu par neatkarīgu valsti. Krievija redz Moldovu kā viegli ietekmējamu satelītu caur kuru agresors var realizēt kontroli un ietekmi, vienlaicīgi bloķējot Rietumu ietekmi. Tā ir tipiska Kremļa attieksme pret Krievijas kaimiņiem. Šis dokuments iezīmē Kremļa mērķi – saglabāt labi kontrolētu ietekmes sfēru," komentēja ASV amatpersona Deivids Kramers.

Moldovas, tāpat kā Baltkrievijas pakļaušanas plāns, ir iedalīts dažādos sektoros – politiskais, militārais, aizsardzības, humānās palīdzības, tirdzniecības un ekonomiskais sektors. Šajos sektoros aprakstīti konkrēti atskaites punkti, kurus agresori vēlējās sasniegt – īstermiņa (līdz 2022. gadam), vidēja termiņa (līdz 2025. gadam) un ilgtermiņa (līdz 2030. gadam). Līdz 2030. gadam dokumentā plānots, ka Moldovas politiskajā un ekonomiskajā elitē veidosies stabilas prokrieviskas ietekmes grupas.

"Moldovas līderi ir ieņēmuši skaidru Rietumus atbalstošu pozīciju. Tādēļ Kremļa stratēģiskie mērķi kļūst grūtāk īstenojami. Viņi ir pakāpeniski palielinājuši spiedienu un izmanto agresīvākas taktikas savu mērķu sasniegšanai," dokumentu komentēja Rietumu izlūkdienesta amatpersona.

Amatpersona arī apgalvoja, ka Kremļa mērķis ir ievirzīt Moldovu atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā. Šajā gadījumā Putina ierocis nav tanki, kā tas ir Ukrainas gadījumā, bet politiskā kara ieroči – iefiltrēšanās Moldovā ar Krievijas izlūkdienesta aģentu palīdzību un pret demokrātiju vērstu demonstrāciju organizēšana, izmantojot ideoloģiski lojālus aģentus.

Dokumentā arī norādīts, ka Krievija vēlas neitralizēt Moldovas valdības centienus ierobežot prokrieviskos medijus valstī, izveidot nevalstisko organizāciju datubāzi, kurā tiktu reklamēta Krievijas un Moldovas attiecību virzība. Agresorvalsts arī vēlas nodrošināt Moldovas skolēnu iespēju mācību vielu apgūt krievu valodā.

Rečeans arī iepriekš atzinis, ka laikā, kad Moldova ir bijusi īpaši jutīga pret ārvalstu ietekmi, viņa partija bijusi pavirša Krievijas politiskā un informācijas kara novēršanā.