Trešdien Francijas pilsētu ielās atkal izgājuši tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona administrācijas iecerētajām pensiju sistēmas reformām, kas sasniegušas jau likumdošanas procedūras noslēdzošo fāzi.
Kamēr abu parlamenta palātu pārstāvji tiekas, lai saskaņotu reformas kompromisa versiju, transporta un citu nozaru darbinieki pieteikuši kārtējo streiku.
Ceturtdien balsojums par likumprojekta galīgo versiju paredzēts Senātā, kam sekos balsojums Nacionālajā sapulcē, un ja likumprojekts tiks apstiprināts abās palātās, tas būs pieņemts.
Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.
Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Valdībai parlamentā nav vairākuma, un tai nepieciešams konservatīvās Republikāņu partijas atbalsts, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai izdosies pārliecināt pietiekami daudz Nacionālās sapulces deputātu, lai likumprojektu apstiprinātu.
Valdībai gan ir iespēja izdabūt likumprojektu caur Nacionālo sapulci bez balsojuma, pamatojoties uz īpašu konstitūcijas pantu.
Tomēr, ņemot vērā plašos protestus pēdējo dienu laikā, valdība, domājams, centīsies izvairīties no šāda soļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
