Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir sapratis, ka Krievija un Irāna ir "idiotu ass" un tāpēc nesekos Teherānas piemēram un Maskavai ieročus nepiegādās, atsaucoties uz Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija padomnieka Dena Raisa teikto, raksta Ukrainas medijs "Speka".
Zalužnija padomnieks Raiss, kuram ir daudzu gadu dienesta pieredze ASV spēkos, tostarp operācijās Irākā un Afganistānā, pats sevi sauc par bezalgas Ukrainas interešu lobētāju ASV un uzstāj uz militārā atbalsta palielināšanu.
16. martā amerikāņu eksperts kļuva par Kijivas-Amerikas universitātes prezidentu. Saistībā ar šo notikumu Raiss tikās ar žurnālistiem un preses konferences laikā pievērsās arī kara tematikai.
Eksperts prezentācijā uzsvēra, ka Kijivai ir nepieciešami ieroči, kas spēj sasniegt 150 kilometrus un lielāku attālumu, īpaši ATACMS raķetes, bet tam ir nepieciešams politisks lēmums, Raisa runas saturu atstāsts "Speka".
Pagājušajā gadā Ukraina aizsardzībai saņēma "Javelin" raķetes, kas ir efektīvas pret tankiem, taču nav piemērots ierocis okupēto teritoriju atgūšanai. Nozīmīgs pagrieziens karā bija 155 mm haubiču piegādes, viņš uzskata. Taču tagad būtiski ir nodrošināt Ukrainai F-16 iznīcinātājus un ATACMS raķetes –, ja šāds lēmums tiks pieņemts, tas nodrošinās Ukrainas uzvaru, uzskata Raiss.
Ieroču piegāžu Ukrainai kritiķi ar argumentu, ka "ja ASV dos Ukrainai ATACMS, tad Irāna dos Krievijai raķetes, nesaprot, ka Irāna tik un tā dos Krievijai visu, ko var", uzskata militārais eksperts.
Savukārt Ķīna nepiegādās Krievijai ieročus kā to dara Irāna, ir pārliecināts Raiss. Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins vēro Putina kļūdas Ukrainā un ir acīmredzami nolēmis nepievienoties Krievijas un Irānas izveidotajai "idiotu asij", uzskata padomnieks.
Ja būtu realizējies Kremļa plāns par Kijivas ieņemšanu trīs dienās, Ķīna būtu uzbrukusi Taivānai. Taču tagad Pekina saprot, ka salas sabiedrotie ir gatavi un ka iebrukt, kā arī atklāti palīdzēt Krievijai ar ieročiem, nozīmēs nostāšanos pret visu pasauli, domā Raiss.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
