Francijas premjerministre Elizabeta Borna ceturtdien parlamentam paziņoja, ka valdība īstenos prezidenta Emanuela Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.
"Mēs nevaram likt likmes savu pensiju nākotni," Borna pavēstīja parlamentam īsi pirms paredzētā balsojuma, atsaucoties uz Francijas konstitūcijas pantu, kas ļauj valdībai apiet parlamentu.
Viņas paziņojums izraisīja kreisās opozīcijas sašutumu, kas skaļi dziedāja Francijas himnu, bet galējie labējie pavēstīja, ka iesniegs parlamentā neuzticības ierosinājumu valdībai.
Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pirms tam ceturtdien apstiprināja Makrona virzīto pensiju sistēmas reformu.
Augšpalātā reformu atbalstīja 193 senatori, bet pret balsoja 114.
Vēlāk bija paredzēts balsojums parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē, taču tur balsojuma rezultātu bija grūti prognozēt.
Pensiju sistēmas reforma ir viens no Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem, un, neskatoties uz plašajiem protestiem, reforma sasniedza likumdošanas procedūras noslēdzošo fāzi.
Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.
Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Turpinot protestus pret reformu, trešdien tūkstošiem cilvēku atkal izgāja pilsētu ielās. Vienlaikus streikoja transporta sektora un citu nozaru darbinieki, tiesa, mazākā skaitā nekā iepriekš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
