Moldovas valsts valodas nosaukums Konstitūcijā un visos citos likumos tiks nomainīts no "moldāvu" uz "rumāņu", ceturtdien otrajā un galīgajā lasījumā atbalstot atbilstošu likumprojektu, nolēma Moldovas parlaments.
Likumprojektu bija ierosinājusi prorietumnieciskās partijas "Rīcība un solidaritāte" (PAS) frakcija.
No 101 parlamenta deputāta par likumprojektu balsoja 57 deputāti.
Opozīcijas komunistu un sociālistu bloks, kā arī prokrieviskās partijas "Šor" deputāti balsojumu pamatā boikotēja.
Moldovas opozīcijas partijas likuma pieņemšanu vēl var apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā.
Rumānijas Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē Moldovas parlamenta ceturtdienas lēmumu, pavēstīja Rumānijas vēstnieks Moldovā Kristiāns Leons Curkanu.
"Šī likuma pieņemšanai ir dziļi simboliska nozīme, jo atjauno zinātnisko patiesību par Moldovas oficiālās valodas nosaukumu un atbalsta rumāņu valodas kā valsts oficiālās valodas statusu," norādīja vēstnieks.
"Tas arī apstiprina Rumānijas un Moldovas valodas, vēstures un kultūras kopību. Šī likuma pieņemšana arī demonstrē Moldovas sabiedrības briedumu un tās piederību vērtībām, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība," uzsvēra Curkanu.
Parlamenta lēmums "vēl vairāk nostiprinās īpašas divpusējās attiecībās Moldovas un Rumānijas starpā", apliecināja vēstnieks.
Kā Moldovas, tā Rumānijas pamatiedzīvotāji ir rumāņi. Mūsdienu Moldovas teritorija, atskaitot Piedņestru, līdz 1940.gadam atradās Rumānijas sastāvā, kad to līdz ar pārējo Rumānijas Besarābijas provinci, balstoties ar Vāciju noslēgtajā Molotova-Ribentropa paktā, anektēja Padomju Savienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
