Ķīnas prezident Sji Dzjiņpins 20. martā ieradīsies Maskavā uz tikšanos ar diktatoru Vladimiru Putinu, teikts Kremļa paziņojumā.
Sji pēc Putina uzaicinājuma Krievijā uzturēšoties no 20. līdz 22. martam.
Sarunās tikšot apspriesti "Krievijas un Ķīnas visaptverošo partnerattiecību un stratēģiskās sadarbības tālākas attīstības aktuālie jautājumi".
"Paredzēta arī viedokļu apmaiņa saistībā ar Krievijas un Ķīnas sadarbības padziļināšanu starptautiskajā arēnā. Tiks parakstīti vairāki svarīgi divpusēji dokumenti," teiks Kremļa paziņojumā.
Arī Ķīnas Ārlietu ministrija ir apstiprinājusi Sji vizītes datumu, taču plašāku informāciju nesniedz.
Iepriekš medijs "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Sji pēc tikšanās ar Putinu varētu sarīkot pārrunas arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Sji sarunas ar Putinu un Zelenski no Pekinas puses būtu nozīmīgs mēģinājums pasniegt sevi kā starpnieku miera panākšanai Ukrainā. Pret Pekinas piedāvāto "miera plānu" Rietumos gan ir liela skepse.
Vienlaikus Rietumos ir bažas par iespējamām Ķīnas ieroču piegādēm Krievijai, palīdzot Maskavai tās karā pret Ukrainu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
