No Kremļa puses pret Moldovu dzirdami tikai draudi un šantāža, uzstājoties parlamentā ar runu par nepieciešamību integrēties Eiropas Savienībā (ES), piektdien paziņoja Moldovas prezidente Maija Sandu.
Prezidente aicināja deputātus eirointegrāciju nostādīt augstāk par savām personīgajām interesēm, Sandu teikto atstāsta portāls "NewsMaker". Pat tie, kas iestājas pret ES, bieži ceļo pa Eiropas valstīm, ir ES valstu pilsoņi un sūta savus bērnus izglītoties Eiropā, viņa pasvītro.
Politiķe kritiku veltīja Krievijas politikai attiecībā pret viņas valsti: "No Kremļa nāk tikai draudi, embargo un šantāža."
Kā raksta medijs, šajā brīdī parlamenta zāli pametuši prokrieviskās opozīcijas deputāti.
Savukārt Sandu turpināja runu, akcentējot: "Neviena valsts nedrīkst diktēt Moldovai, ko un kā darīt."
Moldova viena pati ir vāja un ievainojama, brīdina prezidente. "Tikai ES sastāvā varam dzīvot plaukstoši un mierā," teic prezidente.
Tāpat Sandu uzsvēra, ka Moldovai nav kara draudu, kamēr vien Ukraina aizsargājas pret Krievijas uzbrukumu.
Moldova ir Ukrainas kaimiņvalsts – analītiķi to min starp zemēm, kuras varētu kļūt par agresīvās Krievijas nākamo mērķi.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.