Viļņas mērs būs Valds Benkunsks no konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kurš pārspējis kādreizējo mēru Artūrs Zuoku no populistiskās partijas "Brīvība un taisnīgums". Pašreizējais mērs Remiģijus Šimašus no liberālās Brīvības partijas jau pērn paziņoja, ka nekandidēs uz trešo amata termiņu.
Savukārt Viļņas rajonā par mēru ievēlēts Roberts Duhnevičs no Sociāldemokrātu partijas, kurš uzvarējis Valdemāru Urbanu no partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" (LLRA-KŠS). Tomēr LLRA-KŠS, kas Viļņas rajonā ir pie varas kopš 90.gadiem, saglabājusi vairākumu rajona padomē pirms divām nedēļām notikušajās deputātu vēlēšanās. Pašreizējā rajona mēre Marija Rekšta no LLRA-KŠS uz atkārtotu ievēlēšanu nekandidēja.
Tikmēr Klaipēdas mēra vēlēšanās uzvarējis politiskās komitejas "Uzticīgi Klaipēdai" kandidāts, bijušais Klaipēdas ostas vadītājs Arvīds Vaitkus, bet zaudētājos palicis Seima deputāts no partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" Audrjus Petrošus. Pašreizējais mērs Vītauts Grubļausks no Sociāldemokrātu partijas pirmajā kārtā palika piektajā vietā.
Vēlēšanu pirmā kārta, kurā tika vēlētas 60 pašvaldību padomes un mēri, notika 5.martā. 26 pašvaldībās mērs tika ievēlēts pirmajā kārtā, savukārt 34 pašvaldībās neviens no kandidātiem neieguva vairāk nekā puses vēlētāju atbalstu un divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti par mēra krēslu sacentās otrajā kārtā.
Jau ziņots, ka pirmajā kārtā savos amatos tika atkārtoti ievēlēti trīs lielo pilsētu galvas – Kauņas mērs Visvalds Matijošaitis, Panevēžas mērs Rītis Mīkols Račkausks un Šauļu mērs Artūrs Visocks. Viņi visi pārstāv pašvaldības mēroga politiskos spēkus – politiskās komitejas.
Pašvaldību mēri Lietuvā trešo reizi kopš neatkarības atjaunošanas tika vēlēti tiešā balsojumā. Līdz tam viņus ievēlēja pašvaldību padomju deputāti.