Sji Dzjiņpins ieradies Maskavā pie Putina  (59)

Lidmašīna ar Sji nosēdusies Maskavas "Vnukovo-2" lidostā. Sarunas sākšoties otrdien, bet pirmdien gaidāma "neformāla, bet tieša un ļoti svarīga Putina un Sji Dzjiņpina komunikācija", paziņojis Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.

Oficiālajās sarunās otrdien līdzās divpusējo attiecību jautājumiem abu valstu līderi apspriedīšot arī Pekinas piedāvāto "mierīgo noregulējumu Ukrainā".

Pret Pekinas piedāvāto "miera plānu" Rietumos ir liela skepse. Vienlaikus Rietumos ir bažas par iespējamām Ķīnas ieroču piegādēm Krievijai, palīdzot Maskavai tās karā pret Ukrainu.

Šī ir pirmā Sji vizīte Maskavā kopš 2019. gada un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.

ASV domnīcas "Institute For The Study Of War" (ISW) eksperti prognozē, ka Putins un Sji, domājams, apspriedīs shēmas, kā apiet Rietumu noteiktās sankcijas un Pekinas vēlmi kļūt par starpnieku sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Sji Ķīnas nostāju Krievijas agresijas jautājumā ir raksturojis kā "nemainīgi objektīvu un bezkaislīgu" un atzīmējis, ka Ķīna "velta aktīvas pūles, lai veicinātu izlīgumu".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.